Latvijas vēstniecībā Londonā nedēļas nogalē pulcējās necerēti liels visdažādāko specialitāšu studentu un pētnieku skaits.
Britu augstskolās studē ap 2000 Latvijas valstspiederīgo, 22% no tiem apgūst biznesu, 15% – mākslu un dizainu, 11% – inženierzinātnes, gandrīz 9% – datortehnoloģijas, līdzīgs skaits studē sociālās zinātnes un bioloģiju, ap 4% izvēlējušies fiziku vai arhitektūru, bet vismazāk populāra ir izglītība, medicīna un lauksaimniecība.
Latvijas diasporas pētnieku un studentu Apvienotajā Karalistē asociācijas (ALSRUK) vadītāja Sandra Martinsone norādīja: "Studenti un pētnieki ir arī ļoti mobila kopiena, viņi mēdz pārvietoties. Un arī pa šiem diviem, trim gadiem cilvēki ir nomainījušies, tā ir atkal ne tikai zināmo cilvēku kopā sasaukšana, bet arī jauno studentu, jauno pētnieku satikšana un iepazīstināšana vienam ar otru."
Tika runāts par sadarbību un izaicinājumiem tiem, kuri vēlas sadarboties ar Latviju vai tur strādāt. Veiksmīgs sadarbības piemērs ir Liene Spruženiece, kura strādā Glāzgovas Universitātē, un vienlaicīgi darbojas Latvijas Jauno zinātnieku apvienībā.
"Šajā gadā mēs esam uzņēmušies arī akadēmiskās ētikas projektu, kur mēs cenšamies uzlabot sistēmu, kas izskata ētikas pārkāpumus akadēmiskajā vidē," stāstīja Spruženiece. "Strādājot ārvalstīs, bieži vien mēs esam neatkarīgāki no sistēmas, kas pastāv Latvijā, un tas nozīmē, ka mēs varam nebaidīties un drošāk kritizēt kaut kādus aspektus, jo mēs neizjutīsim negatīvas sekas uz savām karjerām. Zinātniskajā un akadēmiskajā vidē tā problēma ir tāda, ka tā vide ir ļoti maza un bieži vien ir liela atkarība no augstākstāvošiem cilvēkiem savā jomā. Tāpēc grūti risināt ētiskas problēmas."
Latviešu pētnieki strādā ne tikai augstskolās, bet pat britu parlamentā, kur Ilzes Jozepas pārziņā ir starptautiskā tirdzniecība, jaunie tirdzniecības līgumi, valsts subsīdiju politika un valsts iepirkums.
Viņa pastāstīja: "Atnācu dalīties ar pieredzi un varbūt iedvesmot jaunos pētniekus par iespējām strādāt Apvienotās Karalistes institūcijās un izmantot savas zināšanas, kuras pēc tam, iespējams, atkal vest atpakaļ uz Latviju. Britu sabiedrība ir ļoti demokrātiska un atvērta, un īpaši valsts institūcijas mēģina veidot savus rekrutēšanas procesus ļoti iekļaujošus."
