Termins “postpatiesība”, ko par gada vārdu šogad jau atzinusi Oksfordas vārdnīca, nupat arī nominēts par gada vārdu Vācijā. Kā norāda analītiķi, vārds “postpatiesība” atspoguļo jauno politisko pasaules kārtību, kur emocijām ir lielāka nozīme nekā faktiem.
Universitātes Slāvu un Austrumeiropas studiju fakultātes auditorija bija stāvgrūdām pilna - visiem pat nepietika vietas. Organizatori bija pārsteigti par lielo apmeklētāju skaitu. Diskusijas mērķis bija pulcēt vienkopus ekspertus ar pieredzi aizsardzībā, diplomātijā un akadēmiskajā darbā, lai saprastu, kādi ir patiesie Krievijas mērķi un iespējamie turpmākie soļi. Daudz tika apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības.
“Ja es dzīvotu Latvijā, es droši vien nejustos īsti drošs. Taču neviens neapgalvo, ka šobrīd būtu tieši draudi no mistera Putina Krievijas puses. Ir bijis daudz izlikšanās, bijis daudz spēcīgu vārdu, un NATO acīmredzot ir to sadzirdējis, tādēļ atbildes gājieni tiks izdarīti nākamā gada sākumā.
Domāju, ka mums nevajadzētu meklēt krīzi tur, kur tās nav, taču problēmas noteikti pastāv,” saka raidsabiedrības BBC diplomātiskais korespondents Džonatans Markuss.
Savukārt universitātes pasniedzējs un Krievijas politikas eksperts, UCL SSEES vecākais lektors Pīters Dunkans, kurš pats tekoši runā krieviski, uzsver, ka vajadzētu atcerēties, ka viena lieta ir tas, ko Krievija saka, bet otra – ko tā dara.
“Latvijai nav īsti ko baidīties, Krievija – vismaz manā skatījumā – negrasās uzbrukt Latvijai vai Lietuvai. Ko Putins tiešām vēlas, ir ekonomisko sankciju izbeigšana. Tās ir bijušas precīzi mērķētas un daudz efektīvākas, nekā cilvēki domā,” sprieda Dunkans.
Taču bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ir pārliecināts, ka līdz pavasarim, kamēr Baltijā ieradīsies NATO bataljoni, situācija ir bīstama.
“NATO nav nekā nopietna Baltijas valstīs, izņemot dažus virsniekus. Tādēļ mēs vēlētos redzēt NATO spēku paplašināšanos Baltijas valstīs, lai spētu demonstrēt un nosūtīt ļoti konkrētu ziņu, ka NATO ir gatava atvairīt jebkuru uzbrukumu Baltijas valstīm un īpaši Latvijai,” pauda bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks sers Ričards Širefs.
Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže ir pārliecināta par sabiedroto atbalstu un uzsver, ka tiešu militāru draudu šobrīd nav.
“Protams, laiku pa laikam kāds to ābeli mēģina tricināt, nevis kāds, bet nu zināmi spēki, kas to ābeli mēģina tricināt un skatīties, vai kāds ābols nobirs vai nenobirs.
Mums pašiem ir jābūt stipriem ar spēcīgu stumbru, spēcīgai sabiedrībai, un tad nekādas ārējas problēmas mūs nespēs iebaidīt,” uzsvēra vēstniece.
Pēc diskusijas auditorijas jautājumu bija tik daudz, ka atbildēt uz visiem nepietika laika.
“Diskusija ir ļoti aktuāla jebkuram, ne tikai tiem, kuri nāk no Baltijas reģiona. Bija sanākuši studenti un darbinieki gan no Slāvu un Austrumeiropas studiju fakultātes, gan no citām fakultātēm. Tiešām milzīga interese par tēmu!” atzina UCL Baltijas studentu apvienības prezidente Kamille Gaunlčikaite.
“Mazā Latvija, Lietuva un Igaunija – visas šīs trīs valstis spēlē ļoti lielu lomu. Tās arī spēlēja ļoti lielu lomu, atdaloties no Padomju Savienības. Šo valstu nozīme globālajā politikā ir daudz lielāka nekā to lielums kartē,” norādīja UCL SSEES studentu organizācijas viceprezidents Tomass Holi.
