Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons par ārkārtas balsojumu paziņoja pirms divām dienām, norādot, ka Londonas palīdzību viņam lūdza Irākas premjerministrs, kad abi tikās ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā. Premjers tomēr uzsvēra, ka runa ir tikai par Lielbritānijas gaisa uzlidojumiem džihādistu pozīcijām Irākā, bet ne Sīrijā.
Pirms aptuveni gada Kamerons parlamentā piedzīvoja pazemojumu, kad deputāti noraidīja viņa aicinājumu Lielbritānijai būt gatavai militāri iesaistīties pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu pēc tam, kad starptautisko sabiedrību šokēja ķīmisko ieroču uzbrukums pie Damaskas.
Tomēr pēc tam, kad džihādistu grupējums „Islāma valsts” nogalinājis trīs sagūstītus rietumvalstu pilsoņus, tostarp britu, un draud nogalināt vēl vienu, noskaņojums Lielbritānijā ir kļuvis stingrāks. Galveno politisko partiju līderi likuši saprast, ka šoreiz premjera aicinājumu atbalsta. Ja deputātu balsojums būs atbalstošs, Lielbritānija pievienosies ASV un Francijai gaisa uzlidojumos džihādistiem Irākā, bet Nīderlande jau apņēmusies nosūtīt F-16 iznīcinātājlidmašīnas.
