Londonā ierodas pasaules valstu vadītāji

Londonā gluži kā filmā – spriedze kāpj pamazām. Visā pilsētā nu jau šajās stundās nemitīgi gaudo policijas sirēnas, jo ik pa laikam parādās kāds eskorts. 500 pasaules valstu vadītāji, augstas amatpersonas, karalisko namu pārstāvji ir ieradušies uz bērēm, un šī ir neredzēti liela pasaules nozīmes tikšanās, kad vienkopus ir tik daudzi valsti vadītāji – no Eiropas, ASV, aizjūrām. Tas apliecina, ka gan Elizabetes personības fenomenu, gan arī Lielbritānijas pašas lomu pasaulē, gan arī to, cik svarīgi pašiem līderiem ir šeit būt un satikties, jo, protams, viņi gan izteiks līdzjūtību Karalim Čārlzam, gan atvadīsies no karalienes, gan arī izmantos iespēju aprunāties divpusēji. Un tas notiks jau šovakar karaļa Čārlza III pieņemšanā. 

Turp dosies arī mūsu prezidents Egils Levits, kurš arī izteiks līdzjūtību Čārlzam, vienlaikus apsveicot viņu jaunajā amatā, bet arī izmantos iespēju uzrunāt līderus par Latvijai svarīgām tēmām.

"Eiropas līderus es satieku ļoti bieži, bet ārpus Eiropas, protams, daudz retāk, un šī ir tā izdevība vairāk parunāties ar valstu līderiem, it sevišķi arī tādēļ, ka Latvija kandidē uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes locekles statusu 2025. gadā. Ir jādabon vairāk nekā 130 balsis, bet daudzas valstis, protams, diezgan maz zina par Latviju, tādēļ ir svarīgi runāt ar šo valstu līderiem. Rīt pēc bēru ceremonijas es došos tālāk uz Ņujorku, uz ANO Ģenerālo asambleju. Tur arī būs iespēja satikt pasaules līderus un runāt par Latviju, Eiropu, Eiropas drošību un citiem mūs interesējošiem jautājumiem," Latvijas Televīzijai pirms pieņemšanas pie karaļa Čārlza III pastāstīja Egils Levits.

Arī pēdējās stundās, kad cilvēki var pagūt atvadīties no karalienes Elizabetes II, interese joprojām ir ļoti liela. Rinda ir vairāku kilometru garumā, un tajā joprojām stāv tūkstošiem cilvēku cerībā tikt līdz Vestminsteras zālei, ko slēdz pusseptiņos no rīta.

LTV filmēšanas komanda aizbrauca līdz punktam, kur rinda sākas, Londonas Dienvidaustrumu parkā, lai savām acīm redzētu, ko cilvēkiem šīs pēdējās iespēju stundas nozīmē.

Parkā ir izveidoti metāla nožogojumi, lai cilvēki tādā čūskas formas organizētā līnijā kārtotos rindā, un pārvietošanās notika teciņiem, lai vēl pagūtu. Pa ceļam tiek izdalītas zaļas aproces, darbinieki, kas uzmana kārtību, ik pa laikam uzmundrina, joko, ir ļoti jauka atmosfēra un arī LTV filmēšanas komanda aprunājās ar dažiem cilvēkiem, kas bija rindā, piemēram, kādu  kungu, kurš ir dzims karalienes kronēšanas dienā, un sievieti, kuras tēvs ir strādājis kopā ar princesi Diānu.

"Elizabeti formāli kronēja 1953. gada 2. jūnijā, dienā, kad es piedzimu. Mans brālis, kurš ir piecus gadus vecāks un bija mājās kopā ar vecmāmiņu, varēja noskatīties kronēšanu melnbaltajā televīzijā. Tas ir tas, ko viņš vienmēr atcerējās, un ar šiem stāstiem es uzaugu. Anglijas karaliene man allaž ir bijusi īpaša ne tikai šī iemesla dēļ, bet arī tādēļ, ka viņa kara laikā bija armijas formā, un nākotnes monarham ir ļoti svarīgi parādīt, ka ir kopā ar cilvēkiem," stāsta Deivids Korbens.

"Kad man bija pieci gadi, es stāvēju rindā, lai karalienei pasniegtu ziedus, bet viņa pārgāja otrā ielas pusē, un man tomēr neizdevās viņai tos pasniegt. Mans tēvs bija princeses Diānas padomnieks labdarības jautājumos un daudz ceļoja pa pasauli kopā ar viņu. Mums ir daudz brīnišķīgu atmiņu par karalisko ģimeni, par to, ko viņi ir darījuši gadu gaitā. Un šī ir pati filantropiskākā karaliskā ģimene, kāda mums ir bijusi," uzsver Kerija Loida.

"Jā, ceru redzēt, būs kādas 15 stundas jāgaida, bet tas ir pēdējais, ko vēl varu izdarīt. Es atbraucu no Birmingemas, ļoti agri cēlos, piecos no rīta. Bet šīs ir ļoti īpašs brīdis," saka Badrijs Sinjoza.

Londonā gaida ierodamies 500 valstu līderus un amatpersonas no visas pasaules. Vakar vakarā te ieradās arī ASV prezidents Džo Baidens ar kundzi Džilu un iespaidīgu pavadošo svītu, arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo jau ir pilsētā, Jaunzēlandes premjerministre Žasinta Ardēna, un pamazām ierdodas arī pārējie.

Tieši par šo ceremonijas daļu ir ļoti daudz vērojumu un minējumu, jo karaļnams ir novilcis ļoti skaidru līniju, kam bērēs nebūs būt – un tas ir Putins, Lukašenko, arī Mjanmas, Sīrijas, Venecuēlas vadība, kā arī Afganistānas pārstāvji nav aicināti, jo tur tagad valda grupējums "Taliban". No Irānas, Ziemeļkorejas un Nikaragvas aicināti ierasties vienīgi vēstnieki, bet ir ielūgumi, kas ir izraisījuši diskusijas, to vidū Ķīna, kuras prezidents nebrauks, bet atsūtīts premjerministrs, un Saūda Arābijas kroņprincis Mohameds bin Salmans, kuru vaino žurnālista Džamala Košagi nogalināšanā.