Londonas olimpiskajās spēlēs izmantotā dopinga analīžu metodoloģija vēl neļaus atklāt sportistus, kuri augstāku rezultātu sasniegšanai varētu būt izmainījuši savus gēnus.
Pagaidām nav iespējams noteikt, vai sportists izmantojis gēnu dopingu, taču teorētiski pastāv iespēja, ka jau notiek krāpšanās ar organisma DNS lielāka spēka un izturības iegūšanai, aģentūrai AFP teica bioētikas eksperts Endijs Mia.
Ja Londonas olimpiskajās spēlēs uzvarēs ģenētiski modificēts sportists, analīzēs pierādījumus varēs atrast, iespējams, pēc pāris gadiem, kad varētu lemt arī par medaļu atņemšanu, pastāstīja Mia. Viņš piebilda, ka jau pašlaik negodīgam sportistam teorētiski ir iespējams ar vīrusa palīdzību organismā ieviest laboratorijā izveidotu DNS, kas veicinās muskuļu augšanas hormonu vai labākai muskuļu apgādei ar skābekli nepieciešamo sarkano asinsķermenīšu rašanos.
ASV pirmās dopinga laboratorijas izveidošanā strādājušais medicīnas doktors Dons Ketlins ir pārliecināts, ka augstākā līmeņa sportistu ar gēnu inženierijas palīdzību var padarīt vēl spēcīgāku. Ketlinam nav informācijas, vai kas līdzīgs jau notiek, taču viņš nešaubās, ka noteikti būs mēģinājumi izmainīt sportistu gēnus lielākai konkurētspējai, un šāds process, iespējams, ir sācies. Jau 2006.gadā Vācijas vieglatlētu treneri vainoja mēģinājumā nelikumīgi piekļūt eksperimentālai gēnu terapijai, kas ar sintētiska vīrusa palīdzību anēmijas slimnieka organismā veicina sarkano asinsķermenīšu ražošanu.
Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) 2003.gadā gēnu dopingu iekļāva aizliegto vielu un metožu sarakstā, un ir iztērējusi miljoniem dolāru testa izstrādē. WADA ģenerāldirektors Deivids Houmens teica, ka organizācija gēnu terapijas speciālistus nodarbina kopš 2002.gada, un pašlaik nav pierādījumu sportistu krāpniecībai ar gēniem.
Taču Mia uzsvēra, ka raksturīga dopinga problēma ir informācijas trūkums par sportistu veiktajām darbībām. Mančestras universitātes speciālisti uzskata, ka muskulī ievadītu gēnu preparātu būs praktiski neiespējami atklāt asins vai urīna analīzēs. Uzticamu rezultātu iegūšanai vajadzētu ņemt sportista muskuļa paraugu, taču diez vai biopsija kā diezgan traumējoša metode tiks apstiprināta cīņā pret dopingu. Tādēļ zinātnieki cer uz jaunām metodēm, kas varētu tikt izstrādātas dažu gadu laikā.
Pēc antidopinga noteikumiem, olimpisko spēļu dalībnieku asins un urīna paraugus uzglabā astoņus gadus, līdz ar to sodus varēs piespriest ar atpakaļejošu datumu, kad būs izstrādāta gēnu dopinga noteikšanas metodika. Eksperti brīdina, ka gēnu terapija medicīnā ir pirmsākumu stadijā, un nereti izraisījusi nopietnas blaknes vai pacientu nāvi.
Mia gan nešaubās, ka atradīsies sportisti, kas būs gatavi pat lielam riskam, ja gēnu metode varētu palīdzēt uzlabot rezultātus. Viņš uzskata, ka izmainītu gēnu atklāšanas metodika varētu uz visiem laikiem atrisināt dopinga problēmu sportā.
