Londonas Daugavas Vanagu nama zālē 4. maijā jau laicīgi tika klāti baltie galdauti un iesildītas balsis, ukraiņu kluba vadītājam piepalīdzot ar pareizu ukraiņu himnas izrunu. Tika lasīta dzeja, teiktas runas, dziedātas dziesmas. Atsevišķs galds bija atvēlēts ziedojumiem Ukrainai.
"Daudzi cilvēki uz vietas īsti nesaprot, ko ziedot, kā ziedot. Citiem varbūt vairāk gribas ziedot mantas vai kaut ko konkrētu, citiem varbūt vairāk gribas dot naudu, tas liekas vienkāršāk," pastāstīja pasākuma organizatore Solvita Jaunkampe.
Ukraiņu pārstāvis stāstīja par šī brīža situāciju, pateicās latviešiem par atbalstu un ziedojumiem.
"Viss ir tik līdzīgi, tas ko jūs darāt, tas, ko mēs darām... Dziesmas, dziedāšana... Pat šī dziesma, tā ir tik līdzīga dziesmai, ko mēs dziedam, tieši melodija!" sacīja Pavļuks.
Kopīgā sadziedāšanā piedalījās arī diriģents Juris Kļaviņš no Latvijas, kurš tajā brīdī viesojās Londonā.
"Diezgan zinām jau to, ka trimdas kori paliek vecāki un vecāki, bet šeit, es skatos, ir daudzas jaunas sejas, un liels prieks par to! Skanējums uzreiz ir pilnīgi svaigāks," sacīja diriģents.
Daži vecāki bija paņēmuši līdzi arī bērnus. Vitrams Raguvanči un Elza Raguvanči stāstīja: "Mums patīk, kā cilvēki dzied un ka ēdam savādākus ēdienus no citām ģimenēm."
"Es domāju par 18. novembri, kad mūsu Satversmes tēvi un mātes izvēlējās šo tumšo laiku, lai dibinātu Latvijas valsti. Un tad es domāju par 4. maiju, kas ir ābeļziedu laiks. Kad ir gaišums, kad ir pavasaris, kad diena kļūst garāka par nakti. Un mēs šodien sēžam pie baltā galdauta, un esam kā tāds liels Latvijas karogs, kas īstenībā apvijas apkārt visai pasaulei!" komentēja Londonas kora dziedātājs Jānis Skrebels.
