Valstu vadītāji no pašas Beļģijas, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Austrijas, Bulgārijas, Maltas un citā valstīm pulcējušies kritušo piemiņas memoriālā Ljēžā, pelēki baltās akmens baznīcas pakājē, no kuras paveras skats uz pilsētu, lai pieminētu simts gadus senos notikumus, kas sašķēla pasauli un tautas, un no kuriem gūtas rūgtas mācības. Mieram ir jākļūst par visu kopīgu mērķi, un Pirmais pasaules karš atgādina, ka mūsu pienākums ir cilvēkus savienot, sacīja Beļģijas karalis Filips Pirmais. Savukārt, britu princis Viljams, atzīmējot Beļģijas drosmi un upurus kara laikā, norādīja uz miera spēku un šo dienu notikumiem, kas plosa valstis ārpus Eiropas, pieminot arī Ukrainu.
„Notikumi Ukrainā apliecina, ka nestabilitāte turpina skart mūsu kontinentu. Miers, ko mēs baudām šeit kopā kā sabiedrotie un partneri, nenozīmē tikai to, ka vairāk nebūs asinsizliešanas, bet apliecina ko daudz dziļāku. Fakts, ka šodien šeit ir Austrijas un Vācijas prezidenti kopā ar citām tautām, iepriekš naidniekiem, apliecina samierināšanās spēku,” sacīja princis Viljams.
Emocionālu uzrunu sacīja arī Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka pasaule nevar palikt neitrāla šodien, kad tik daudzi cilvēki cīnās par savām tiesībām tuvu Eiropai, domājot notiekošo Ukrainā.
Notiekošo piemiņas vietā vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi varēja vērot arī uz lieliem ekrāniem, kas bija novietoti pilsētā, taču rajonā ievēro arī stingrus drošības pasākumus.
Beļģijas pilsēta Ljēža, savulaik bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas rūpniecības centriem, un bija pirmais šķērslis, ar ko sastapās Vācijas karaspēks, 1914.gada 4.augustā iebrūkot Beļģijā. Pilsēta pretojās neilgi, bet ļoti sīvi un varonīgi, un ar to pietika, lai izjauktu Vācijas nodomu uzvarēt viegli un ātri. Ar šo faktu beļģi joprojām ļoti lepojas, lai gan piedzīvoja smagus upurus, un Vācijas armija pilsētu faktiski pārvērta gruvešos. Vācijas iebrukums Beļģijā bija oficiālais iemesls, lai karā iesaistītos arī Lielbritānija.
Piemiņas pasākumi notiek arī vēl citā Beļģijas pilsētā Monsā, kas atrodas pie robežas ar Franciju un kur 1914.gada augusta nogalē norisinājās pirmās britu kontingenta kaujas.
Vietā, kur krita pirmais britu karavīrs, karaliskā ģimene - princi Viljams, viņa sieva Kembridžas hercogiene Keita, princis Harijs un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons noliks vainagus.
