Anglijā, ''Daugavas vanagu'' fonda īpašumā “Straumēnos”, notiek Lielākās Jāņu svinības ārpus Latvijas, kur tūkstošiem latviešu kopā ar ģimenēm ir sabraukuši no tuvām un tālām vietām, lai latviskā gaisotnē pavadītu trīs dienas no piektdienas līdz svētdienai.
Šo trīs dienu laikā nepārtraukti notiek dažnedažādi pasākumi, uzstājas gan vietējie tautas mākslas kolektīvi, gan viesi no Latvijas, notiek sporta spēlēs un pasākumi bērniem. Līgotāji dzīvo teltīs, kas nodalītas vairākās zonās, lai skaļie svinētāji netraucētu gulētgribētājiem.
Šogad Lielbritānijā teroraktu dēļ īpaša uzmanība pievērsta drošībai, vietējā britu pašvaldība izstrādājusi pat īpašas vadlīnijas pasākuma organizatoriem.
Pasākuma organizators Toms Zeltiņš stāsta, ka “ir jāskatās kaut kas uzvedībā, kas nav normāls, tad vienkārši pļāpājot ar cilvēku tev vajadzētu saprast, ka kaut kas tur vairāk slēpjas”.
“Mēs sākumā domājam, ka tur varētu būt kaut kas tāds kā apsardze divreiz vairāk, pārmeklēt visas mašīnas. Bet viņi saka - nē, galvenais ir pievērst uzmanību komunikācijai ar apmeklētājiem,” stāsta Zeltiņš.
Kopā ar latviešiem ir ieradušies arī viņu cittautiešu dzīvesbiedri un draugi, kuri ļoti labprāt izbauda pasākumu.
“Jūtos gandrīz kā mājās, jo man pietrūkst māju. Ļoti. Un dzirdēt latviešu valodu, dziesmas... Tas ir emocionāli man,” atzīst pasākuma apmeklētāja Vilate Karavaičika.
“Mēs noteikti brauksim atkal! Tieši par to tagad runājām, ka obligāti jābrauc atkal izbaudīt šo īpašo atmosfēru,” saka latvietes dzīvesbiedrs Filipe.
No Latvijas atbraukušie mūziķi atzīst, ka jūtas gluži kā Latvijā.
“Tā sajūta ir ļoti latviska, nu mēs esam pļavā, ja neskatās apkārt uz māju arhitektūru, tad varētu domāt, ka mēs esam tepat Latvijā,” saka Kaspars Zlidnis no grupas "Gain Fast".
“Latvieši to sajūtu un to būtību spēj radīt un aizvest visur pasaulē,” piebilst grupas "Gain Fast" dalībnieks Andžejs Grauds.
Ir ieradušies arī vecās emigrācijas latvieši, kuri Anglijā Jāņus svinējuši gadu desmitiem, lielākā daļa no viņiem ir dzimuši un auguši Anglijā.
“Nu no sākuma bija, kas bija iebraucēji no Latvijas pēc kara, un tad mēs bijām kā bērni uzauguši, un tad vēl vecāki, bet tagad ir daudz, daudz jauniebraucēju no Latvijas, tā ka tur ir atšķirība,” svinības salīdzina tautas deju kolektīva "Kamoliņš" (Līdsa) dalībniece Maija Lenika.
“Latvieši mūsu pļavā ir savādāki nekā tādā masu pasākumā Latvijā. Mēs ar jebkuru cilvēku varētu sākt pļāpāt, un viņš vai viņa ļoti labprāt, ļoti labprāt piedalītos tajā sarunā,” atmosfēru raksturo pasākuma organizators Toms Zeltiņš.
