Aizlieguma pārdot Lietuvas zemi ārvalstu pilsoņiem kampaņas rīkotāji ir Lietuvas Nacionālistu savienība un Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, ko vada Ramūns Karbauskis. Viņš ir viens no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Baltijā.
Karbauskis kopā ar aktīvistiem uzsāka un virzīja parakstu vākšanas kampaņu. Šo iniciatīvu atbalstīja vairāk nekā 300 tūkstoši lietuviešu, kas bija nepieciešams, lai izsludinātu tautas nobalsošanu. Tomēr, kā norāda tirgus un sabiedriskās domas "Vilmorus" vadītājs Vlads Gaidis, maijā veiktajā iedzīvotāju aptaujā referendumā plāno piedalīties ap 36% lietuviešu. Tādējādi pastāv iespēja, ka netiek sasniegta nepieciešamā robeža, lai referendumu atzītu par notikušu. Lietuvā tautas nobalsošanā ir jāpiedalās vairāk nekā 50% no visiem balsstiesīgajiem. Uz to arī cer viens no kampaņas atbalstītājiem un Lietuvas Nacionālistu savienības priekšsēdētājs Juļus Panka, ka pilsoniskā pienākuma vadīti iedzīvotāji dosies balsot.
Vēlētājiem būs arī iespēja paust savu viedokli par referenduma izsludināšanai nepieciešamo parakstu skaita samazināšanu no 300 uz 100 tūkstošiem un par grozījumiem Lietuvas konstitūcijā, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas pilsoņiem un valstij.
Konservatīvā partija Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgi demokrāti paziņoja, ka referendums ir antikonstitucionālas un var kaitēt Lietuvas dalībai Eiropas Savienībā. Tā arī saskata iespējamos riskus nacionālajai drošībai, kas var ietekmēt politisko situāciju valstī. Par piemēru partija ņēma referendumu Krimā, norādot, ka atvieglojot prasības tautas nobalsošanas rīkošanai, to var izmantot prokremliskie spēki. Partija apgalvo, ka Lietuvas varasiestādes jau ir atrisinājušas visas problēmas, kas saistītas ar regulējumu zemes jautājumos, un tā nepiedalīsies referendumā, kā arī aicina to boikotēt citiem.
Tomēr, kā norāda kampaņas atbalstītāji, Lietuvas varasiestādes ir novilcinājušas referenduma rīkošanu. Lietuvas Galvenā vēlēšanu komisija ilgi skaitīja balsis, bet Lietuvas Seims nevarēja vienoties par datumu, kurā izsludināt tautas nobalsošanu. Tādējādi tā nevarēja notikt 25.maijā reizē ar Eiropas Parlamenta un prezidenta vēlēšanām Lietuvā.
Kā paziņoja Lietuvas Seima spīkere Loreta Graužiniene, bija nepieciešams noteikt atsevišķu datumu, lai atspoguļotu patiesos referenduma rezultātus. Arī Lietuvas premjerministrs Algirdas Butkevičus norāda, ka valsts institūcijas ir veikušas visas nepieciešamās darbības zemes tirgus liberalizācijai, kā arī lai samazinātu iespējamos riskus cenas spekulācijām ar zemi. Tādējādi kampaņas rīkotājiem ir bijis tikai viens mērķis, tas ir palielināt sabiedrības atbalstu pirms Eiropas Parlamenta un prezidenta vēlēšanām.
Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite uzskata, ka, lietuviešiem balsojot par zemes pārdošanas aizliegumu ārvalstniekiem, tas ir līdzvērtīgs balsojumam pret Lietuvas dalību Eiropas Savienībā.
