ĪSUMĀ:
- Ekonomists: Lietuvas ekonomika pandēmijā nav smagi cietusi.
- Analītiķis uzsver nepieciešamību reformēt izglītības sistēmu Lietuvā.
- Viļņas iedzīvotāja esošo Seimu dēvē par skandalozu.
- Nākamajam Seimam jāveicina Lietuvas atpazīstamība pasaulē.
- Latvijā dzīvojošs lietuviešu sporta komentētājs sagaida iestāšanos par plašākām pilsoņu brīvībām.
Ekonomikā viss kārtībā
Neraugoties uz pieaugošo inficēšanos ar Covid-19, Lietuva nepārcēla Seima vēlēšanas uz vēlāku laiku. Lai gan vēlēšanas ir paredzētas svētdien, nobalsot var jau kopš pirmdienas. Šoreiz iepriekšējās balsošanas periods ir garāks, lai nepieļautu vēl plašāku Covid-19 izplatīšanos.
Kopš februāra beigām, kad Lietuvā reģistrēja pirmo koronavīrusa inficēto, valstī ir atklāti vairāk nekā 5300 saslimušo. No tiem miruši ir vismaz 81.
Lietuva, tāpat kā citas Eiropas valstis, pavasarī slēdza savas robežas un ieviesa iedzīvotāju pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumus. Tie deva rezultātus, jo Lietuvā joprojām ir vieni no zemākajiem saslimstības rādītājiem Eiropā. Arī Lietuvas ekonomika nepiedzīvoja tik lielus satricinājumus kā citās valstīs.
Bankas “Swedbank Lietuva” galvenais ekonomists Nerijuss Mačulis sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka koronavīrusa pandēmija līdz šim nav smagi skārusi Lietuvas tautsaimniecību. Viņš arī uzslavēja Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienības vadītās valdības pieņemtos lēmumus.
“Lietuva bijusi viena no koronavīrusa vismazāk skartajām valstīm Eiropā un pasaulē. Iekšzemes kopprodukts samazinājās šī gada otrajā ceturksnī, bet kopumā pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, ekonomika saruka tikai par aptuveni procentpunktu.
Tāpēc nevaram teikt, ka piedzīvojam milzu krīzi. Daļēji tas ir saistīts ar mājsaimniecību vēlmi tērēt naudu uzreiz pēc tam, kad valdība mīkstināja ierobežojumus.
Mums ir arī labvēlīga eksporta struktūra. Mēs neesam tik ļoti atkarīgi no ienākošā tūrisma, bet mūsu ražojumus veiksmīgi eksportēja arī pandēmijas laikā. Visam pāri bija milzīgais fiskālais stimuls gan valdības grantu veidā, gan sociālo pabalstu formā. Tas novērsa lielu bezdarba pieaugumu un daudzu uzņēmumu bankrotu. Šie pasākumi un fakts, ka Lietuvas ekonomika bija labi sagatavota un nepārkarsa 2009. gadā, palīdzēja mums izvairīties no sliktākā iespējamā scenārija,” stāstīja ekonomists.
Mačulis norādīja, ka pandēmijas laikā bezdarba līmenis Lietuvā pieauga vien par dažiem procentpunktiem. Pieaugums lielā mērā bijis saistīts ar daudzu ārzemēs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu atgriešanos.
“Mēs pieredzam rekordaugstu reemigrāciju. Valstī atgriežas cilvēki, kuri bija emigrējuši. Tie, kuri bija devušies prom, jo īpaši pēc globālās ekonomiskās krīzes, tagad, iespējams, saskaras ar bezdarbu ārzemēs, tāpēc ir nolēmuši atgriezties Lietuvā. Tas arī palīdz stimulēt iekšējo patēriņu, bet parasti reemigranti īslaicīgi kļūst par bezdarbniekiem,” viņš sacīja.
Atbildot uz jautājumu, kādi būtu Lietuvas nākamās valdības galvenie paveicamie darbi, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, analītiķis uzsvēra nepieciešamību reformēt izglītības sistēmu.
“Manuprāt, pirmā risināmā problēma, kurai ir ilgtermiņa ekonomiskā ietekme, ir izglītības kvalitāte.
Mēs redzam pirmsskolas, vispārējās izglītības un augstākās izglītības kvalitātes kritumu. Ir nepieciešamas reformas.
Virkne starptautisku pētījumu apliecina, ka Lietuvas skolēnu sasniegumi mācībās ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tāpēc valstiski galvenais paveicamais uzdevums ir visaptveroša un kvalitatīva izglītības sistēmas reforma. Mums ir arī citas problēmas, kuras ir jārisina. Piemēram, reģionālā nevienlīdzība. Lielākajās pilsētās ir ļoti spēcīgs darba tirgus un investīciju pieplūdums, bet mazākās pilsētās un lauku apvidos ir nepieciešamas izmaiņas, kas palīdzētu samazināt to atkarību no valsts,” stāstīja Mačulis.
Skandalozais Seims
Viļņas iedzīvotāja Saule Kubiļūte līdzšinējo Seima sasaukumu dēvē par skandalozu. Bet tas esot veicinājis pilsoņu vēlmi publiski paust neapmierinātību ar savu likumdevēju un valdības darbu.
“Varētu teikt, ka šis Seims iemācīja lietuviešiem protestēt un rīkot mītiņus. Tādi bija vismaz divi.
Bija liels skolotāju streiks un mītiņš pēc tam, kad premjerministrs Sauļus Skvernelis bija izdzēsis no arhīviem kādas valdības sēdes ierakstu. Šis Seims bija saistīts ar daudziem skandāliem,” Kubiļūte sacīja Latvijas Radio.
Viņa uzskata, ka nākamā Seima un valdības galvenajam uzdevumam jābūt Lietuvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai.
“Ņemot vērā Baltkrievijas notikumu fonu, es domāju, ka nākamā Seima prioritātei jābūt Lietuvas tēla veidošanai pasaulē. Lietuva patiešām lieliski iestājās par baltkrievu interesēm. Man tiešām bija prieks sekot ziņām un redzēt, ka lietuvieši pozitīvā nozīmē izceļas pasaules kontekstā,” prātoja Kubiļūte, kura šajās vēlēšanās ir brīvprātīgā novērotāja.
Latvijā dzīvojošais lietuviešu sporta komentētājs Pauļus Jakelis jau ir veicis savu izvēli Seima vēlēšanās, izmantojot iespēju nobalsot pa pastu. Viņš neesot pat apsvēris iespēju nebalsot.
“Man kā savas valsts pilsonim ir pienākums piedalīties vēlēšanās. Tā pat nav izvēle. Ja tev rūp savas valsts nākotne un tas, kas notiks ar tavu valsti, tad ir jābalso,” ir pārliecināts Jakelis.
Viņš Latvijas Radio neatklāja, par kuru politisko spēku nobalsoja, bet sagaida no tā solījumu izpildi.
“Man ir savi uzskati par to, kādu es vēlos redzēt Lietuvu. Ja es balsoju par konkrētu partiju, tad es vēlos, lai tā īsteno savu programmu, nevis pēc nonākšanas Seimā kaut ko maina un dara citādāk. Tāpēc es tiešām ceru, ka šī partija pieturēsies pie saviem mērķiem,” stāstīja sporta komentētājs.
Pauļus Jakelis vēlas, lai nākamā Lietuvas valdība iestājas par plašākām pilsoņu brīvībām.
“Es uzskatu, ka Lietuvai ir jābūt brīvai valstij, es nevēlos dažādus ierobežojumus.
Šeit es nerunāju par ierobežojumiem, kas ir saistīti ar koronavīrusu. Šajā ziņā viss ir kārtībā. Bet es vēlos redzēt tādu Lietuvu, kur cilvēki var paši izvēlēties, kā viņiem dzīvot, ar ko viņiem dzīvot. Tas, ko pēdējos četrus gadus darīja pašreizējā Lietuvas valdība, man nepatika. Dažādi ierobežojumi, cīņa ar žurnālistiem, visur viņi saskatīja ienaidniekus. Neviens viņus nedrīkst kritizēt, jo viņiem tas nepatīk. Manuprāt, ir svarīgi, lai valstī būtu brīvība, lai katrs cilvēks, katrs žurnālists varētu vienmēr teikt to, ko viņš domā. Varētu droši kritizēt, zinot, ka par to viņam nekas nedraudēs,” sacīja Jakelis.
Viņš piebilda, ka pirms šīm vēlēšanām ir izveidoti vairāki jauni politiskie spēki, kuri cenšas uzrunāt gados jaunos lietuviešus. Jakelis cer, ka vēlēšanās būs augsta aktivitāte, jo tikai tad varot cerēt uz pārmaiņām.
