Par neuzticības izteikšanu balsoja 47 Lietuvas parlamenta deputāti, 51 balsoja pret, bet viens balsojumā klātesošais deputāts atturējās.
Rezolūciju par neuzticības izteikšanu Lietuvas Bankas vadītājam parakstīja 44 deputāti no abām valdošās koalīcijas partijām - Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības un Lietuvas Sociāldemokrātu darba partijas, kā arī partijas "Kārtība un taisnīgums" un daži pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis rezolūciju neparakstīja, bet otrdien paziņoja, ka ir zaudējis uzticību Vasiļauskam.
Rezolūcijā Vasiļauskam tika izteikts aicinājums atkāpties, jo viņš esot grāvis Seima reputāciju un diskreditējis Lietuvas Banku. Ja Lietuvas Bankas prezidents atsakās atkāpties, rezolūcijā pausts aicinājums valsts prezidentei Daļai Grībauskaitei sākt procedūru viņa atcelšanai no amata.
Vasiļausks paziņojis, ka negrasās atkāpties, sakot, ka savas profesionālās karjeras laikā nekad neesot izvairījies no atbildības.
Centrālās bankas vadītājs apsūdzības noraidīja kā personiskus uzbrukumus.
Apsūdzības saistītas to, ka Vasiļausks neesot sadarbojies ar parlamentāro izmeklēšanu par 2008.-2010.gada finanšu krīzi.
Aprīļa sākumā Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Stasis Jakeļūns ierosināja vērsties prokuratūrā, lai noskaidrotu, vai Lietuvas Banka savulaik pienācīgi uzraudzījusi komercbankas, kuras, iespējams, varēja manipulēt ar starpbanku aizņēmumu procentu likmēm "Vilibor", tādējādi ietekmējot privātpersonu patēriņa un mājokļa kredītu procentu likmes. Komitejas vadītājs, kurš pārstāv valdošo Zemnieku un zaļo savienību, arī apsūdzēja Lietuvas Banku par nevēlēšanos sadarboties ar komiteju, traucēšanu strādāt un daļēju informācijas slēpšanu.
Vasiļausks Lietuvas Banku vada kopš 2011.gada aprīļa. Lietuvas Bankas prezidentu amatā apstiprina un no tā atceļ parlaments pēc Valsts prezidenta ierosinājuma.
