Pirmais jautājums būs par pašreizējo Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienības padomē. Ir noieta jau puse no šī ceļa un varbūt Jūs varētu aprakstīt, kā Lietuvai līdz šim ir veicies un cik šis darbs ir grūts?
Tas ir tieši tas, ko mēs gaidījām. Ja palūkojaties nedaudz atpakaļ ne tikai šogad, bet vēl tālākā pagātne, kopš sākām gatavoties prezidentūrai un izvēlējāmies savas prioritātes, tad redzam, ka tās tagad sastāda tikai piecus vai desmit procentus no visas dienas kārtības. Pārējo daļu – deviņdesmit procentus aizņem šobrīd Eiropas Savienībai aktuālās lietas. Kad plānojām prezidentūru, mēs prātā paturējām vairākus aspektus, pirmkārt, ka šīs būs gada otrā puse, kad visintensīvāk strādās Eiropas Parlaments, jo nākamais pusgads paies vēlēšanu zīmē, līdz ar to mums vajadzēja sagatavoties nopietnām diskusijām ar Eiropas Parlamentu par tādiem jautājumiem kā nākamā finanšu perspektīva un visa likumu izstrāde, kas attieksies uz nākamo ES budžetu. Tas viss ir jāpaveic tieši mūsu prezidentūras laikā, šajā pusgadā un tiešām prasa ļoti daudz laika un pūļu no Eiropas Komisijas, prezidentūras un Eiropas Parlamenta. Mēs vēlamies, lai visi likumi līdz gada beigām būtu kārtībā tā, lai mēs jau no 2014.gada varētu izmantot jaunā ES budžeta naudu.
Sagaidāms, ka galvenie notikumi būs novembrī: Austrumu partnerības samits Viļņā, kam, protams, gatavošanās noris pilnā spēkā. Patlaban viss izskatās labi, redzēsim, vai izdosies sasniegt gaidītos rezultātus. Piemēram, asociācijas līgums ar Ukrainu ir gatavs parakstīšanai. Mēs esam gatavi rosināt līdzīgus līgumus ar Gruziju un Moldovu un spert būtiskus soļus uz priekšu vīzu atvieglojumos ar visām šīm valstīm. Patlaban aizvien ir jautājums, vai piedalīsies Baltkrievija. Lietuva kā kaimiņiene, protams, gribētu redzēt baltkrievus pie sarunu galda. Baltkrievi jau ir izrādījuši interesi un vēlētos redzēt kādus rezultātus arī sev par labu.
Mēs ļoti labi saprotam viņu problēmas, un tas arī noteiks, cik tālu ES savās sarunās par Austrumu partnerību ar Baltkrieviju būs gatava iet.
Pēdējo pāris nedēļu laikā mēs esam piedzīvojuši to, ka Austrumu partnerība ir kļuvusi par ļoti jūtīgu jautājumu Krievijas attiecībās ar ES, un Lietuva ir viena no tām valstīm, kas uz savas ādas ir izjutusi šo spiedienu. Jūsu ārlietu ministrs ir aicinājis nomierināties un nedramatizēt šo situāciju, tomēr... Sankcijas ir spēkā un ekonomiski zaudējumi palielinās. Vai Jūs tos jau esat novērtējuši un cik liels ir šo sankciju iespaids?
Pagaidām ir grūti pateikt, cik liela šī ietekme ir bijusi. Protams, Lietuvas pārvadājumu kompānijām visu mēnesi bija problēmas uz Krievijas robežām. Pēdējā informācija liecina, ka tagad viss norit normāli, taču tagad ir problēmas ar Krievijas attieksmi pret Lietuvas piena produktiem.
Visās šajās diskusijās mēs vēlamies daudz racionālāku atmosfēru.
Patlaban Maskavā atrodas divas darba grupas, kuras diskutē ar Krievijas institūcijām, kas ir atbildīgas par pārtikas drošību un kontroli. Sarunās piedalās arī Eiropas Komisija. Cerams, ka mēs saņemsim kādu skaidrojumu par to, kādas īsti ir problēmas ar šiem piena produktiem, tādēļ ka Lietuva netika informēta tādā ceļā, kā to paredz vienošanās starp Krieviju un ES. Mūsu rīcībā bija tikai politiskie paziņojumi, informācija masu medijos un Krievijas atbildīgo iestāžu interneta mājas lapās. Tas ir mazliet neparasts sadarbības veids ar ES partneriem. Cerēsim, ka tagad būs iespējams nostāties uz daudz racionālākas un abpusējas sapratnes takas.
Pēdējais incidents ir saistīts ar Pirmo Baltijas kanālu. Kā teicis viens no lietuviešu politologiem, šis ir piemērs tam, ka Krievija pret saviem kaimiņiem neizmanto tikai kādus atsevišķus ietekmes līdzekļus, bet gan kompleksu sistēmu. Šeit varētu minēt arī militārās mācības „Zapad 2013". Vai jūs esat izjutuši kādu papildu Krievijas spiedienu, piemēram, caur medijiem?
Kas attiecas uz gadījumu ar Pirmo Baltijas kanālu, tad gan Lietuva, gan Latvija, gan citi mūsu ārzemju kolēģi saprot - ja kāda persona, medijs vai institūcija noliedz nacismu kā noziegumu, tad tas ir nopietns pārkāpums. Tāpat ir tad, ja noliedz totalitārā režīma noziegumus Lietuvā. Tieši tādēļ bija šī reakcija.
Šajā programmā ne tikai noliedza totalitārā režīma noziegumus, bet arī atklāti meloja un sniedza sagrozītu informāciju.
Mums par laimi ir attiecīgi likumi, kas ļauj šādas lietas kontrolēt. Tagad Lietuvas atbildīgās institūcijas ir aizliegušas pārraidīt tās programmas, kas nav gatavotas ES, tas būs jāapstiprina Lietuvas tiesai. Krimināltiesa ir gatava izmeklēšanai. Redzēsim, kāds būs rezultāts. Es arī kādreiz esmu bijis žurnālists un ļoti atbalstu likumu, ka žurnālistam vienmēr ir taisnība, taču tajā pašā laikā visam ir robežas, cik tālu var iet ar šādu notikumu skaidrojumu, ar personiskām vēstures versijām. Ja jūs noliedzat noziegumus un rādāt cilvēkus, kas Lietuvā atrodas meklējamo sarakstā par pastrādāto 1991.gada janvāra notikumos un ļaujiet viņiem klāstīt melus, tad to nevar atstāt bez reakcijas, ar to nevar vienkārši sadzīvot.
Lietuvas ārlietu ministrs uzsver, ka visos šajos gadījumos ļoti augstu tiek novērtēts kaimiņu valstu atbalsts, kā arī atbalsts no ES puses. Vai, jūsuprāt, Eiropas Komisija var kaut kā vēl vairāk ietekmēt šīs attiecības, vai arī šī ir tikai liela spēle, kas beigsies pēc Austrumu partnerības samita?
Ja paskatāmies, kā ES ir reaģējusi uz šiem notikumiem, un salīdzinām ar citiem, kas mums Lietuvai, Latvijai, Polijai ir bijuši iepriekš lielākoties pārtikas preču tirdzniecības jautājumos ar Krieviju, šoreiz tā bija ļoti stipra, laikus un konsolidēta reakcija. Reaģēja gan Eiropa Parlaments, gan Eiropa Komisija, kas ir iesaistīta sarunās ar Krieviju, cenšoties rast skaidrojumu no Krievijas puses. Šajā ziņā atbildība ir sadalīta. Piemēram, saziņā ar starptautiskajām organizācijām, Pasaules Tirdzniecības organizāciju, dokumentus būs savākusi Lietuvas puse, bet prasību izskatīt Krievijas lietu iesniedz Eiropas Komisija. Kā mēs sapratām no Eiropas Komisijas, tā ir gatava spert šos soļus, kad vien tas būs nepieciešams.
Nākamajā gadā Latvija kļūs par nākamo eirozonas valsti. Ko tas nozīmē Lietuvai un kādi ir jūsu plāni?
Mēs noteikti apsveicam Latviju. Pirmkārt, tas ir liels Latvijas sasniegums un parāda, ka Latvija ir laukā no ekonomiskās krīzes un tai klājas labi. Otrkārt, tas ir labs piemērs Lietuvai, tādēļ, ka divas Baltijas valstis jau būs eirozonā un tagad ir laiks Lietuvai šo mērķi sasniegt. Mēs smagi strādājam, kalendārā esam atzīmējuši 2015.gadu. Izskatās, ka gada beigās būsim sasnieguši diezgan labus Māstrihtas noteikumu rezultātus un cerēsim, ka 2015.gadā tiešām varēsim pievienoties eirozonai. Jūs jau zināt, ka šī nav pirmā reize, kad Lietuva cenšas sasniegt šo mērķi, tādēļ, iespējams, politiski mēs būsim daudz klusāki, jo mums jau ir bijusi laba skola, taču mūsu ekonomikai tas ir patiešām liels solis uz priekšu.
Kopumā Baltijas un Ziemeļu reģions kļūst arvien pievilcīgāks Eiropā un ES, salīdzinājumā ar citām vietām.
Tas ir ļoti labs signāls ne tikai mūsu pašu valstīs, bet arī tiem, kas vēlētos investēt un ekonomiski ar mūsu valstīm sadarboties.
Sanāk tā, ka jūs tagad varēsiet mācīties no mums, bet, gaidot savu prezidentūru ES, mums būs jāmācās no jums. Kādi varētu būt padomi Latvijai?
Mēs jau tagad ļoti cieši sadarbojamies un apmaināmies ar pieredzi. Latvijas diplomāti seko līdzi mūsu darbam ar Eiropas Parlamentu.
Raugoties perspektīvā, jums nevajadzētu sagaidīt, ka būs iespējams prezidentūras dienas kārtībai pievienot vēl kādas papildus prioritātes, jo vismaz 90% programmas jūs mantosiet no iepriekšējās prezidentūras.
Otrkārt, Latvijai un Lietuvai būs līdzīgs sagatavošanās periods, kad to paveiks viens parlaments un valdība, bet pašu prezidentūru vadīs jau cits. Un šeit mēs spērām ļoti nozīmīgu soli – parakstījām politisku vienošanos starp parlamenta politiskajām partijām, ka tām visām ES prezidentūra ir stratēģiska prioritāte un ka nebūs nekādu politisku diskusiju un visām tas būs vienlīdz svarīgi un visas ar to nodarbosies ļoti racionāli. Tajā pašā laikā Lietuvas prezidentūras budžets ir viens no vismazākajiem un būs interesanti redzēt, kā mēs visu paveiksim līdz galam. Taču, kā mēs sakām, šis budžets ir ne tikai vismazākais, bet arī visefektīvākai, īpaši tad, ja mēs ar to būsim spējuši sasniegt savu mērķi.
