Lietuvas un Ķīnas nesaskaņas
Aizvadītajā gadā Lietuva pievērsa plašu starptautisku uzmanību ar vairākiem lēmumiem, kas ļoti saniknoja Ķīnu.
Pērn maijā Lietuva izstājās no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka Ķīna šo formātu izmanto, lai šķeltu Eiropas Savienību (ES). Ministrs norādīja, ka ES jāveido vienota politika attiecībās ar Ķīnu.
Novembrī Viļņā atklāja Taivānas pārstāvniecību, kuras nosaukumā ir minēts pašas Taivānas, nevis salas galvaspilsētas Taibejas vārds, ko parasti lieto, lai neaizvainotu Ķīnu.
Pekina uzskata Taivānu par separātisku provinci, lai gan sala nekad nav bijusi Ķīnā valdošo komunistu kontrolē. Ķīna dara visu, lai nepieļautu, ka Taivāna mēģina darboties kā neatkarīga valsts.
Lietuviešu rīcība nepalika bez Ķīnas atbildes.
Pekina apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas importa atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas uzņēmumiem.
Decembra sākumā Ķīna izdzēsa Lietuvu no savām muitas sistēmām. Pēc laika problēmas šķietami tika atrisinātas, tomēr Lietuvas uzņēmumiem joprojām ir sarežģīti deklarēt savas preces Ķīnā.
Pekina slavē kļūdas atzīšanu
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ paziņoja, ka bija kļūda izmantot Taivānas nosaukumu salas pārstāvniecībai Viļņā.
„Domāju, ka ne jau Taivānas pārstāvniecības atvēršana bija kļūda, bet gan tās nosaukums, kuru ar mani nesaskaņoja,” Nausēda sacīja otrdien intervijā ziņu radiostacijai „Žiniu radijas”. „Pārstāvniecības nosaukums ir kļuvis par izšķirošu faktoru, kura dēļ tagad būtiski tiek ietekmētas mūsu attiecības ar Ķīnu. Dzirksteli uzšķīla nosaukums, un tagad ir jācīnās ar sekām.
Es teiktu, ka pret Lietuvu ir piemēroti nekonvencionāli pasākumi, tādēļ mums ir jārīkojas īpaši aktīvi un jāsūta ļoti skaidrs signāls ES, ka šis ir uzbrukums, noteikts spiediens pret vienu no ES dalībvalstīm.”
Nausēda arī pieprasīja ārlietu ministram Landsberģim piedāvāt plānu, kā mazināt spriedzi attiecībās ar Ķīnu.
Landsberģis apgalvo, ka pirms Taivānas pārstāvniecības atvēršanas Viļņā visas darbības tikušas saskaņotas ar prezidentu.
Nausēdas izteikumi nepalika nepamanīti Pekinā. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbins uzslavēja Lietuvas prezidenta pozīciju.
„Savas kļūdas atzīšana ir solis pareizajā virzienā, bet vēl svarīgāk ir veikt darbības, lai labotu kļūdu, kuras rezultātā tika radīts maldīgs priekšstats par “vienas Ķīnas, vienas Taivānas” principu, un atgriezties uz vienas Ķīnas principa ievērošanas ceļa,” sacīja Vans Veņbins, piebilstot, „es arī vēlos norādīt, ka Ķīnas un Lietuvas attiecību neveiksmes ir ļoti skaidras.
Attaisnojuma meklēšana savai kļūdainajai rīcībai nepalīdz ne atrisināt problēmu, ne uzlabot Ķīnas un Lietuvas attiecības.”
Nausēdu apsūdz iztapšanā Ķīnai
Nausēdas nostāju jautājumā par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu kritizējuši vairāki Lietuvas politiķi.
Seima deputātu grupas sadarbībai ar Taivānu vadītājs Mats Maldeiķis paziņoja, ka demokrātiskās Taivānas atbalstīšana ir pareiza rīcība. Pat tad, ja tā rada sarežģījumus Lietuvai.
Viņaprāt, prezidentam vajadzētu lepoties ar to, ka Lietuva stājas pretī Ķīnas draudiem.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Aušra Maldeiķiene nodēvēja Nausēdu par nožēlojamu un apsūdzēja prezidentu mēģinājumā iztapt Ķīnai.
Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte ir atteikusies izteikt vērtējumu par prezidenta izteikumiem, vien piebilstot, ka viņa ir vīlusies par izveidojušos situāciju.
Prāgā bāzētās domnīcas „European Values” direktors Jakubs Janda norādīja, ka Nausēda un Šimonīte ir politiskie oponenti.
„Starp viņiem ir daudz nesaskaņu, galvenokārt par iekšpolitiskiem jautājumiem. Diemžēl šīs nesaskaņas ir skārušas arī Lietuvas ārpolitiku, piemēram, valsts nostāju pret Taivānu,” Janda sacīja intervijā televīzijas kanālam „TaiwanPlus News”.
Kamēr Lietuvas politiķi ķildojas par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu, tikmēr Taibeja izrāda pateicību Viļņai.
Taivānas valdība šonedēļ paziņoja par plāniem investēt Lietuvā 200 miljonus dolāru (177 miljoni eiro), lai palīdzētu mīkstināt Ķīnas sankciju nodarīto kaitējumu Lietuvas ekonomikai.
