Pasaules panorāma

Baltkrievijas embargo rietumu pārtikai – kādas tam sekas?

Pasaules panorāma

«Pasaules Panorāma»: Baltkrievijas embargo, Lietuvas un Ķīnas nesaskaņas, kara atraitņu ciemats Kosovā

Padziļinās Lietuvas un Ķīnas nesaskaņas

Lietuvas un Ķīnas strīds ES raisa diskusijas par dalībvalstu ekonomisko aizsargāšanu

Asās Lietuvas Ārlietu ministrijas retorikas dēļ, nostājoties pret Ķīnu un politiski atbalstot Taivānu, ne vien samazināts diplomātisko attiecību līmenis starp abām valstīm, bet arī faktiski apturēts Lietuvas preču eksports uz komunistisko valsti. Lietuvas šķietamā ekonomiskā sodīšana raisījusi arī diskusijas Eiropas Savienības (ES) līmenī par to, ko tā var darīt, ja tāds ekonomiskais smagsvars kā Ķīna šādi vēršas pret kādu no mazajām dalībvalstīm. 

Saistībā ar Lietuvas lēmumu Viļņā atvērt pārstāvniecību Taivānai – komunistiskajai Ķīnai vēsturiski nepakļāvīgajai salai – Pekina kopš novembra beigām pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni. Ķīnu Viļņā pārstāv nevis vēstnieks, bet gan vien pilnvarotais lietvedis. 

Novembra izskaņā uz īsu brīdi Ķīnas vēstniecība Lietuvā “tehnisku iemeslu dēļ” pārtrauca darbu, pat publicējot vēstījumu, ka Lietuvas pilsoņiem netikšot piešķirtas vīzas. Šis paziņojums no vēstniecības mājaslapas gan ātri pazuda.

Savukārt Ķīnas kontrolētajā tabloīdā “Global Times” par Lietuvu parādījās regulāri kritiski raksti, pavadīti ar karikatūrām. Tā, piemēram, Lietuva attēlota kā skrienoša bezdibeņa virzienā, dzenoties pēc ASV naudas, redaktoriem sakot, ka par “Taivānas kārts” izspēlēšanu Lietuvai jāsamaksā. 

Tāpat par cilvēktiesību pārkāpumiem regulāri kritizētās Ķīnas žurnālisti apgalvoja, ka tā patiesībā ir Lietuva, kas šādos pārkāpumos vainojama, pieminot “bēgļu spīdzināšanu uz Baltkrievijas robežas” un “Krievu un poļu minoritāšu apspiešanu.”

Tomēr pēdējās nedēļās tapis skaidrs, ka skandāls ir plašāks par diplomātiskajiem kuluāriem un tabloīdu piesauktā

“Lietuvas sodīšana” pavisam reāli pašlaik tiek vērsta pret Lietuvas precēm, faktiski ieviešot nekur oficiāli neizsludinātas sankcijas.

Lietuvas Starptautiskā loģistikas centra vadītājs Justs Kairis norādīja: “Mūsu klienti atceļ kravu transportēšanu uz Ķīnu, jo ķīnieši nepērk un neimportē mūsu preces. Klienti vienkārši saka, ka sadarbība ar Ķīnu ir beigusies.”

Savukārt Lietuvas Aldaru asociācijas prezidents Sauļus Galadausks atzīmēja: “Dzirdam par vispārēju vilšanos. Konteineri ar mūsu asociācijas biedru alu tiek atgriezti atpakaļ. Pašlaik vienā no ostām stāv astoņi konteineri ar “Švituris” un “Utena” alu, vēl cits alus tiek izņemts no tirgus. Lietuviešu preces tur nav gaidītas.” 

Uz Lietuvu šis acīmredzamais spiediens pagaidām gan šķietami neiedarbojas un pat ir veicinājis plašākas diskusijas ES līmenī.

Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kura konservatīvā partija nāca pie varas, ārpolitikā solot demokrātisko brīvību aizstāvēšanu “no Baltkrievijas līdz Taivānai”, izceļ, ka Lietuva visai ES tagad ir labs atgādinājums par Ķīnas mērķtiecīgo politiku izdarīt spiedienu uz mazākām valstīm. 

Eiropas Komisija uz to reaģējusi, nākot klajā ar “pretpiespiešanas” mehānismu, kas varētu tikt izmantots, ja kāda no trešajām valstīm izdara ekonomisku spiedienu uz ES dalībvalsti, mēģinot mainīt tās politiku. 

Landsberģis to nosaucis par signālu, ka viņa valsts ir daļa no spēcīgas ekonomiskās alianses. Viņš sacīja: “Šis instruments faktiski sniegtu jaunas iespējas Eiropas Komisijai, kura pašlaik tiek lūgta iesaistīties, lai palīdzētu Lietuvai, rīkoties gadījumā, kad nelegālas sankcijas tiek ieviestas pret vienu no dalībvalstīm. (..) Tas gan ir tikai diskusiju sākums, un paies laiks, lai to ieviestu. Taču tā prezentēšana jau ir nozīmīgs atgādinājums Lietuvai, ka mēs esam daļa no spēcīgas ekonomiskās alianses.”

Tikmēr skartos lietuviešu uzņēmējus pagaidām mierina Lietuvas ekonomikas ministrija –

viņiem tiek solīta zināma palīdzība, lai gan vienlaikus arī uzsvērts, ka uzņēmējiem bija labi zināms, cik riskants tirgus ir Ķīna.

Ministrija arī norādījusi, ka kopumā Lietuvas ekonomiku esošās domstarpības ar Ķīnu būtiski nevarot ietekmēt. 

KONTEKSTS:

Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā atklāti lietojot vārdu "Taivāna", saniknojis Ķīnu, kas cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij.

Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots vārds "Taipeja", starptautiskajai sabiedrībai respektējot Pekinas ieturēto "Vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti. Ķīna augustā paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt