NATO ģenerālsekretāra amatā kopš 2014. gada darbojas bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs, kura pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada septembrī. Tas nozīmē, ka līdz nākamā gada pavasarim vai vasaras sākumam NATO dalībvalstīm vajadzētu vienoties par labāko kandidātu, kas varētu uzņemties NATO līdera pienākumus pēc Stoltenberga.
“Politico Europe” vēsta, ka pirmoreiz alianses vēsturē šo posteni varētu uzticēt sievietei, iespējams, no Austrumeiropas. Izdevums, atsaucoties uz saviem avotiem, nosauc trīs reālas kandidatūras: bijušo Horvātijas prezidenti Kolindu Grabaru-Kitaroviču, bijušo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un tagadējo Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.
Paredzams, ka savus kandidātus uz ietekmīgo amatu izvirzīs arī citas NATO dalībvalstis.
Analītiķi spriež, ka Baltijas valstu politiķes izvirzīšana šim amatam varētu tikt uztverta kā pārāk naidīgs solis attiecībā pret Krieviju. Piemēram, Grībauskaite pēc Maskavas agresijas pret Ukrainu nosauca Krieviju par “teroristisku valsti”.
“Ukraina šodien cīnās par mieru Eiropā, par mums visiem. Ja teroristiskā valsts, kas uzsākusi atklātu agresiju pret savu kaimiņu, netiks apturēta, šī agresija var izplatīties tālāk Eiropā,” toreiz teica Grībauskaite.
“Politico Europe” uzskata, ka ASV prezidents Džo Baidens gribētu normalizēt attiecības starp Rietumiem un Krieviju, tādēļ NATO ģenerālsekretāra amatam varētu atbalstīt kandidātu, kas nebūtu tik ass izteikumos pret Maskavu.
Grībauskaite bija Lietuvas prezidente no 2009. līdz 2019. gadam.
Daudziem pieņemama kandidatūra būtu bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča, kas šajā postenī darbojās no 2015. līdz 2020. gadam. Horvātijā viņa bijusi arī Eiropas lietu un ārlietu ministre, veicinot Horvātijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO. Dažus gadus viņa bijusi arī Horvātijas vēstniece ASV, tādēļ varētu veidot labas attiecības ar NATO lielāko un ietekmīgāko dalībvalsti.
Grabara-Kitaroviča ir palikusi labā atmiņā arī futbola faniem, jo 2018. gada vasarā pēc pasaules futbola čempionāta fināla viņa kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu mērcējās lietū, pasniedzot medaļas Francijas un Horvātijas futbolistiem, kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paslēpts drošībā zem lietussarga.
Leave the Croatian president out there in the rain without respect meanwhile you stay like a boss under your umbrella 👀👀😂😂😂😂 no gentleman's here. #WorldCup #WorldCupFinal #kroatien #Croatia #fra #FRAKRO #FrancevsCroatia pic.twitter.com/hPRIlnwvbL
— Armen Alijaj (@armenalijaj95) July 15, 2018
Kā kandidāte uz NATO ģenerālsekretāra amatu minēta arī Igaunijas prezidente Kaljulaida, kas nesen kandidēja arī uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadītājas amatu, bet atsauca savu kandidatūru. Vasaras beigās gaidāmas Igaunijas prezidenta vēlēšanas, un Kaljulaida varētu pretendēt uz otro termiņu, bet viņas izredzes ir neskaidras.
2006. gadā Baltijas valstis izvirzīja Latvijas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāres postenim, bet cīņā par šo amatu uzvarēja Dienvidkorejas diplomāts Pans Kimuns.
