Sadaļas Sadaļas

Lietuvas un Igaunijas prezidentes varētu pretendēt uz NATO ģenerālsekretāra posteni

Uz nākamā NATO ģenerālsekretāra posteni varētu pretendēt vairāki kandidāti, kuru vidū ir arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, vēsta izdevums “Politico Europe”.

NATO ģenerālsekretāra amatā kopš 2014. gada darbojas bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs, kura pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada septembrī. Tas nozīmē, ka līdz nākamā gada pavasarim vai vasaras sākumam NATO dalībvalstīm vajadzētu vienoties par labāko kandidātu, kas varētu uzņemties NATO līdera pienākumus pēc Stoltenberga.

“Politico Europe” vēsta, ka pirmoreiz alianses vēsturē šo posteni varētu uzticēt sievietei, iespējams, no Austrumeiropas. Izdevums, atsaucoties uz saviem avotiem, nosauc trīs reālas kandidatūras: bijušo Horvātijas prezidenti Kolindu Grabaru-Kitaroviču, bijušo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un tagadējo Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.

Paredzams, ka savus kandidātus uz ietekmīgo amatu izvirzīs arī citas NATO dalībvalstis.

Analītiķi spriež, ka Baltijas valstu politiķes izvirzīšana šim amatam varētu tikt uztverta kā pārāk naidīgs solis attiecībā pret Krieviju. Piemēram, Grībauskaite pēc Maskavas agresijas pret Ukrainu nosauca Krieviju par “teroristisku valsti”.

“Ukraina šodien cīnās par mieru Eiropā, par mums visiem. Ja teroristiskā valsts, kas uzsākusi atklātu agresiju pret savu kaimiņu, netiks apturēta, šī agresija var izplatīties tālāk Eiropā,” toreiz teica Grībauskaite.

“Politico Europe” uzskata, ka ASV prezidents Džo Baidens gribētu normalizēt attiecības starp Rietumiem un Krieviju, tādēļ NATO ģenerālsekretāra amatam varētu atbalstīt kandidātu, kas nebūtu tik ass izteikumos pret Maskavu.

Grībauskaite bija Lietuvas prezidente no 2009. līdz 2019. gadam.

Daudziem pieņemama kandidatūra būtu bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča, kas šajā postenī darbojās no 2015. līdz 2020. gadam. Horvātijā viņa bijusi arī Eiropas lietu un ārlietu ministre, veicinot Horvātijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO. Dažus gadus viņa bijusi arī Horvātijas vēstniece ASV, tādēļ varētu veidot labas attiecības ar NATO lielāko un ietekmīgāko dalībvalsti.

Grabara-Kitaroviča ir palikusi labā atmiņā arī futbola faniem, jo 2018. gada vasarā pēc pasaules futbola čempionāta fināla viņa kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu mērcējās lietū, pasniedzot medaļas Francijas un Horvātijas futbolistiem, kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paslēpts drošībā zem lietussarga.

Kā kandidāte uz NATO ģenerālsekretāra amatu minēta arī Igaunijas prezidente Kaljulaida, kas nesen kandidēja arī uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadītājas amatu, bet atsauca savu kandidatūru. Vasaras beigās gaidāmas Igaunijas prezidenta vēlēšanas, un Kaljulaida varētu pretendēt uz otro termiņu, bet viņas izredzes ir neskaidras.

2006. gadā Baltijas valstis izvirzīja Latvijas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāres postenim, bet cīņā par šo amatu uzvarēja Dienvidkorejas diplomāts Pans Kimuns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt