Līdz šim Lietuvā reģistrējušies 20 060 kara bēgļi no Ukrainas, no kuriem vairāk nekā 8600 ir nepilngadīgie, un vismaz pusotrs tūkstotis no viņiem jau pieteikušies konkrētās skolās.

Pēc ministres teiktā, ukraiņu bērniem tiek piedāvātas iespējas mācīties gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolās.

Viņa norādījusi, ka mācīties krievu valodā ukraiņiem būtu vieglāk, bet daļa jau izteikuši vēlēšanos apmeklēt lietuviešu skolas, lai gan par izaicinājumu viņiem varētu kļūt lietuviešu valoda, īpaši 11. un 12. klasē.

"Tomēr mēs noteikti aicinām ukraiņu vecākus un viņu bērnus nākt uz lietuviešu skolām, jo nav zināms, cik ilgi šis karš turpināsies, cik ilgi bērniem nāksies dzīvot Lietuvā. Daļa, iespējams, te arī paliks," sacījusi Šugždiniene.

Ministre piebilda, ka tādā gadījumā lietuviešu valodas zināšanas šiem bērniem noderēs, turpinot mācības Lietuvas augstskolās un veidojot turpmāko karjeru.

Ministre pastāstījusi, ka katrā no desmit Lietuvas apriņķiem ir savs metodiskais centrs, kas sniedz konsultācijas attiecībā uz tādu bērnu izglītošanu, kuri lietuviešu valodu neprot.

Pedagogiem palīdz arī Viļņas lietuviešu nams, kas savulaik izveidots ārpus dzimtenes dzīvojošo lietuviešu bērnu izglītošanai lietuviešu valodā, bet 2014.gadā sācis uzņemt mācīties bērnus no no ģimenēm, kas cietušas karadarbībā Ukrainas austrumos. Tiek rīkoti arī šim jautājumam veltīti semināri.

Abiturientiem attiecībā uz eksāmenu kārtošanu iecerēts piedāvāt vairākas iespējas.

Viens variants būtu ļaut bēgļu bērniem jau šogad likt savas valsts eksāmenus ukraiņu valodā, darot to attālināti Ukrainas vēstniecībā.

Otrs paredz iespēju kārtot eksāmenus pēc Lietuvas programmas - šajā gadījumā eksāmenu materiāli tiktu tulkoti ukrainiski un, iespējams, nebūtu jāliek valsts eksāmens lietuviešu valodā.

Vēl viena iespēja būtu atlikt eksāmenus uz gadu, šai laikā mācīties lietuviešu valodu un tad likt eksāmenus lietuviski.

Kā stāstījusi Šugždiniene, ir arī tādi skolēni, kuri izvēlējušies vēlreiz apgūt 10. vai 11. klases kursu, lai iemācītos lietuviešu valodu.

Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi, lai ukraiņi neaizmirstu savu valodu un vēsturi, tādēļ domāts gādāt par iespēju skolās strādāt arī pedagogiem no Ukrainas, kas mācītu šos priekšmetus.

Ministre piebildusi, ka pašlaik daļa ukraiņu bērnu mācās attālināti pie saviem pedagogiem un to tiks atļauts darīt arī turpmāk, bet arī šiem bērniem būs jāreģistrējas kādā Lietuvas skolā, jo saskaņā ar likumu Lietuvai jānodrošina visu valstī ieradušos bērnu izglītība trīs mēnešus pēc viņu ierašanās.

"Bērnu emocionālais stāvoklis ir dažāds, tādēļ mēs viņus nesteidzinām, sakām - visupirms svarīgākā ir psiholoģiskā pašsajūta un tikai pēc tam mācības, bet mums ir būtiski, lai viņi reģistrējas," skaidrojusi Šugždiniene.

Viņa pieļāvusi iespēju, ka Lietuvā varētu darboties arī atsevišķa ukraiņu skola, kas strādātu pēc Ukrainas programmas ar saviem pedagogiem.

Pēc ministres teiktā, tā varētu būt privātskola, un, ja šāda iniciatīva būs, Lietuva noteikti palīdzēs to izveidot.