Lietuvas Seima vēlēšanu otrajā kārtā prognozē «tēvzemiešu» panākumu

Lietuvā šodien norisinās Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā izraudzīsies aptuveni pusi no parlamenta locekļiem. Pēc balsošanas pirmās kārtas vadībā izvirzījās lielākā opozīcijas partija “Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti”. Konservatīvajam spēkam prognozē panākumu arī šodienas balsojumā, kas notiek vienmandāta apgabalos.

Lietuvas Seima vēlēšanu otrajā kārtā prognozē “tēvzemiešu” panākumuUldis Ķezberis

Pirms divām nedēļām notikušajā Seima vēlēšanu pirmajā kārtā 5% barjeru iekļūšanai parlamentā pārvarēja sešu partiju saraksti, kuri sadalīja 70 no 141 deputātu krēsla. Visvairāk – 23 mandātus – ieguva lielākā opozīcijas partija – “Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti”. Pašreiz valdošā “Zemnieku un zaļo savienība” saņēma 16 deputātu krēslus.

Vēlēšanu pirmajā kārtā neveiksmi piedzīvoja “zaļzemnieku” pašreizējie koalīcijas partneri - Sociāldemokrātiskā Darba partija un promaskaviskā partija “Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība”, kuras nepārvarēja 5% balsu slieksni.

Pēc četru gadu prombūtnes Seimā atgriezās odiozā miljonāra Viktora Uspaskiha vadītā populistiskā Darba partija. Pirmo reizi parlamentā iekļuva liberālā Brīvības partija.

71 Seima locekli ievēl no vienmandāta apgabaliem. Vēlēšanu pirmajā kārtā tikai trīs vienmandāta apgabalos uzvarētāji saņēma vairāk par 50% nodoto balsu un uzreiz nodrošināja sev vietu parlamentā. Viena no viņām bija “tēvzemiešu” līdere un premjerministra amata kandidāte Ingrīda Šimonīte.

Tas nozīmē, ka šodienas balsojumā izraudzīsies vēl 68 Seima deputātus. Šajā vēlēšanu kārtā vislielākā pārstāvniecība ir “tēvzemiešiem” – 55 kandidāti. No “zaļzemniekiem” otrajai kārtai ir kvalificējies 31 kandidāts, kuru vidū ir arī pašreizējais premjers Sauļus Skvernelis.

Latvijas Radio uzrunātā Viļņas Universitātes profesore Aine Ramonaite par vēlēšanu otrās kārtas favorītu uzskata “Tēvzemes savienību – Kristīgos demokrātus”. Viņasprāt, “tēvzemiešiem” ir arī vislabākās izredzes pēc vēlēšanām veidot nākamo valdību.

“Potenciālā labējā koalīcija, ko veidotu “Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti” un divi liberālie spēki – Brīvības partija un Liberāļu kustība -, pašlaik atrodas daudz labākā pozīcijā, nekā potenciālā kreiso spēku koalīcija, ko vadītu “Zemnieku un zaļo savienība”. Labējās partijas varētu iegūt aptuveni pusi no Seima deputātu vietām. Pastāv iespēja, ka šai koalīcijai pietrūks daži mandāti, tāpēc varētu piesaistīt citas partijas vai neatkarīgos parlamentāriešus,” pastāstīja Ramonaite.

Eksperte uzskata, ka teorētiskas iespējas iegūt vairākumu Seimā un veidot nākamo valdību saglabā arī “zaļzemnieki”, tomēr tās esot niecīgas. “Zaļzemnieki” pirms vēlēšanu otrās kārtas aktīvi uzrunājuši neizlēmušos vēlētājus, biedējot, ka “tēvzemieši” samazināšot valsts atbalstu maznodrošinātākajiem iedzīvotājiem.

““Zemnieku un zaļo savienības” valdība bija diezgan dāsna pret nabadzīgajiem iedzīvotājiem un pensionāriem, un tagad viņi apgalvo, ka “tēvzemieši” apcirps sociālos labumus. Viņi arī pauž nepatiku pret Brīvības partiju, ko var uzskatīt par radikāli liberālu. Tā iestājas par viendzimuma pāru tiesībām reģistrēt savas attiecības, legalizēt marihuānu rekreatīviem nolūkiem un tā tālāk. “Zaļzemnieki” apgalvo, ka šīs partijas ir drauds sabiedrībai. Mēs nezinām, cik sekmīga būs šī kampaņa, bet viņu galvenais mērķis ir mobilizēt pasīvos vēlētājus. Ja vēlētāju aktivitāte būs zema, tad vēlēšanu otrajā kārtā vienkārši atkārtosies pirmās kārtas rezultāti. Bet tas nebūtu labvēlīgi “zaļzemniekiem”,” norāda Ramonaite.

Vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās 47% balsstiesīgo, kas bija nedaudz mazāk kā pirms četriem gadiem. Aizvadīto divu nedēļu laikā Lietuvā ir strauji pieaugusi inficēšanās ar koronavīrusu Covid-19 . Tomēr Ramonaite neprognozē, ka tādēļ varētu būt zema vēlētāju aktivitāte šodienas balsojumā.

“Nedomāju, ka Covid-19 ieviesīs lielas korekcijas vēlētāju aktivitātē. Bet, protams, daļa pilsoņu, kuri nav pārliecināti par to, vai doties balsot, paliks mājās, jo viņiem ir labs iegansts, lai nedotos balsot,” tā Ramonaite.

Tiem pilsoņiem, kuri nevarēs nobalsot šodien, bija iespēja to izdarīt iepriekšējā balsošanā no pirmdienas līdz ceturtdienai. Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka to izdarīja nepilni 170 tūkstoši cilvēku jeb 7,3% balsstiesīgo. Vēlēšanu pirmās kārtas iepriekšējā nobalsošanā piedalījās vairāk nekā 178 tūkstoši vēlētāju jeb gandrīz 7,4% balsstiesīgo.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt