Lietuvas pilsoņi šodien vēlēs 13.Seimu, bet kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā šīs būs astotās parlamenta vēlēšanas. Vēlētāji izraudzīsies kopumā 141 likumdevēju. 70 ievēlēs no politisko partiju izvirzītajiem kandidātu sarakstiem, bet 71 – no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem.
Šajās vēlēšanās startē nedaudz vairāk kā 1700 deputāta amata kandidātu, no kuriem pārliecinošs vairākums – gandrīz 67% – ir vīrieši.
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komiteja ir izveidojusi vidējā kandidāta profilu. Tas ir 50 gadus vecs vīrietis vārdā Vītauts, viņam ir augstākā izglītība, bet šī kandidāta aktīvu, vērtspapīru un skaidrās naudas uzkrājumu vērtība sasniedz gandrīz 147 tūkstošus eiro, raksta Lietuvas sabiedrisko mediju portāls “Lrt.lt”.
Centrālā vēlēšanu komisija vēsta, ka šajās vēlēšanās balsstiesīgi ir gandrīz 2,5 miljoni cilvēku. Tas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējās vēlēšanās 2016.gadā.
Tiem pilsoņiem, kuri nevarēs nobalsot šodien, bija iespēja to izdarīt iepriekšējā balsošanā. Parasti tai ir atvēlētas divas dienas, bet šoreiz koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ iepriekšējā balsošana norisinājās četras dienas. Centrālā vēlēšanu komisija vēsta, ka no pirmdienas līdz ceturtdienai nobalsojuši vairāk nekā 178 tūkstoši vēlētāju jeb gandrīz 7,4% balsstiesīgo. Vēlētāju aktivitāte bija tik liela, ka daudzviet pie vēlēšanu iecirkņiem veidojās garas cilvēku rindas.
Kāda galvaspilsētas Viļņas iedzīvotāja priecājās, ka viņai bija iespēja nobalsot agrāk. Viņasprāt, tā bija drošāk.
“Jā, tā bija brīnišķīga ideja. Bija lieliska iespēja izvairīties no cilvēku drūzmēšanās iekštelpās. Nebūs arī jānāk balsot brīvdienā. Es jutos droši, jo viss bija labi noorganizēts. Domāju, ka šādi būtu jāaizvada visas vēlēšanas,” sacīja sieviete.
Lai samazinātu risku inficēties vai inficēt citus, balsotājiem vēlēšanu iecirkņos ir jāierodas ar sejas un deguna aizsargmaskām un savām pildspalvām.
Lai iekļūtu Seimā partijām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām – 7% balsu barjera. Savukārt no vienmandāta apgabaliem parlamentā iekļūs tie kandidāti, kuri saņems vairāk par 50% balsu. Tajos vienmandāta apgabalos, kuros neviens no kandidātiem nesaņems vairāk par pusi balsu, pēc divām nedēļām notiks otrā balsošanas kārta. Iepriekšējās vēlēšanās pēc pirmās kārtas Seimā iekļuva tikai trīs kandidāti no vienmandāta apgabaliem.
Latvijas Radio lūdza Viļņas Universitātes profesorei Ainei Ramonaitei nosaukt dominējošos jautājumus priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Viņa atbildēja, ka ir grūti izcelt kādus konkrētus tematus.
“Iespējams, ka visapspriestākais temats bija līdzšinējās valdības darbs. Šīs valdības paveiktais, lai pārvarētu Covid-19 krīzi, un augstie budžeta izdevumi, kas bija saistīti ar šo krīzi. Manuprāt, šis bija vissvarīgākais jautājums,” sacīja Ramonaite.
Pašreiz valstī pie varas atrodas Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība, kuras vadītajā koalīcijā strādā arī Sociāldemokrātiskā Darba partija un promaskaviskā partija “Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība”.
Vairāki šīs valdības ministri bijuši iesaistīti korupcijas skandālos. Arī premjerministrs Sauļus Skvernelis bijis spiests taisnoties par interešu konfliktiem. Šovasar sabiedrības sašutumu izraisīja ziņa, ka valdība ir piešķīrusi finansējumu, lai Viļņā saremontētu ielu, kas ved uz premjerministra dzīvesvietu.
Šonedēļ publicētie partiju reitingi liecina, ka Zemnieku un Zaļo savienība joprojām ir populārākā partija valstī. Par to gatavojas balsot nedaudz vairāk par 21% vēlētāju. Savukārt par lielāko opozīcijas partiju "Tēvzemes savienību – Kristīgajiem demokrātiem" varētu nobalsot aptuveni 16%. 13% vēlētāju gatavojoties balsot par Sociāldemokrātisko partiju, liecina socioloģisko pētījumu firmas “Baltijos tyrimai” veiktās aptaujas dati.
Profesore Ramonaite uzskata, ka šie trīs politiskie spēki ir vēlēšanu favorīti, bez kuru līdzdalības nevarēs izveidot nākamo valdību.
“Mums jau kādu laiku ir trīs vadošas partijas. Pirmkārt, tā ir pašreiz valdošā Zemnieku un Zaļo savienība. Tai seko "Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti". Šīs ir divas vispopulārākās partijas vēlētāju aptaujās. Parasti trešā populārākā partija ir sociāldemokrāti.
Problēma ir tāda, ka šīs trīs partijas ir ļoti atšķirīgas un nevēlas strādāt vienā koalīcijā. Tāpēc nākamās valdības izveide būs atkarīga no citām partijām, kas spēs pārvarēt nepieciešamo balsu slieksni, lai iekļūtu parlamentā.
Mums ir diezgan sarežģīta vēlēšanu sistēma, tāpēc nav viegli pateikt, kāds varētu būt vēlēšanu iznākums. Vēlēšanu otrā kārta parasti ievieš ievērojamas korekcijas. Pagaidām nav skaidrs, kādas sekmes būs liberālajām partijām. Ja tām būs labi panākumi, tad mēs varam sagaidīt labēju koalīciju, kurā dominēs Tēvzemes savienība. Ja nē, tad, visticamāk, Zemnieku un Zaļo savienība atkal veidos koalīciju,” prognozē Ramonaite.
Politologs Ramūns Vilpišausks stāsta, ka šo Seima vēlēšanu lielākā intriga būs tas, vai "Tēvzemes savienībai – Kristīgajiem demokrātiem" izdosies iegūt pietiekami daudz balsu, lai varētu izveidot koalīciju kopā ar liberālajām partijām vai citiem spēkiem. Konservatīvais spēks ir atradies opozīcijā jau astoņus gadus.
“Var izveidoties interesanta situācija, kad konservatīvie kļūst par lielāko frakciju parlamentā, bet nespēj izveidot valdošo koalīciju partneru trūkuma dēļ.
Tas varētu pavērt iespēju Zemnieku un Zaļo savienībai veidot valdību kopā ar sociāldemokrātiem, Darba partiju vai mazākiem politiskajiem spēkiem, un atkal nonākt pie varas,” Vilpišausks sacīja Latvijas Radio.
Ramonaite šaubās par iespēju izveidot tā saucamo “lielo koalīciju”, kurā kopā strādātu Zemnieku un Zaļo savienība un "Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti", jo starp šie politiskajiem spēkiem valdot nesamierināmas domstarpības. “Zaļzemnieki” un “tēvzemieši” pirms vēlēšanām esot izvērsuši savstarpējās nomelnošanas kampaņas, kas esot neierasta prakse Lietuvas politikā.
“Konflikts ir samilzis tik ļoti, ka ir grūti iedomāties šīs partijas izejam uz kompromisu un strādājam vienā koalīcijā.
Pēc iepriekšējām vēlēšanām 2016.gadā pastāvēja iespēja izveidot šādu koalīciju, bet tagad tas nešķiet reāli,” domā Ramonaite.
Eksperti apšauba iespēju, ka jau pēc vēlēšanu pirmās kārtas būs zināms uzvarētājs. Viņi atgādina, ka 2016.gadā pirmajā kārtā visvairāk balsis ieguva "Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti", bet pēc otrās kārtas situācija radikāli mainījās un uzvarētāju šampanieti varēja atkorķēt Zemnieku un Zaļo savienības politiķi.
