"Atkāpjos pēc savas partijas prasības," Paviļonis pirmdien sacījis ziņu portālam "Delfi". "Atstāju šo amatu, jo politika ir komandas darbs, un dažkārt nākas piekāpties kopīga mērķa vārdā. Šī politiskā kopiena mani ir izvirzījusi, atbalstījusi kā politiķi un iecēlusi šai amatā, un nepakļaušanās tās lēmumam būtu necieņas izrādīšana. Vēlos, lai Lietuvas ārpolitika būtu stabila un vienota, lai tā nesvārstītos institūciju vai partiju nesaskaņu dēļ."
Sociālajā tīklā "Facebook" viņš pirmdien izteicis cerību, ka jautājums par "Belarusjkaļij" kravu tranzītu, kas izraisījis šo krīzi, drīzumā tiks atrisināts.
"Šā gada laikā esam saņēmuši nemitīgus uzbrukumus no austrumiem, bet šie uzbrukumi mūs vienīgi darījuši stiprākus. Mūsu balss sen nav bijusi tik labi sadzirdama ne tikai reģionā, bet saņēmusi atbalstu arī Vašingtonā, Briselē, Parīzē, Londonā, Berlīnē un citās brīvās pasaules galvaspilsētās, ar kurām arī šogad jāstiprina politiskās saites.
Taču šobrīd svarīgākais ir nodrošināt vienotu atbalstu Lietuvas ārpolitikai mūsu pašu valstī, lai nākotnē nevienam nerastos šaubas, ka, aizstāvot brīvību ārpolitikā, mēs aizstāvam ikviena Lietuvas pilsoņa intereses un visi kopā veidojam drošāku un stabilāku nākotni mūsu valstij," uzsvēris politiķis.
Tēvzemiešu frakcija 21. decembrī Ārlietu komitejas vadītājam izteica prasību atkāpties līdz 3. janvārim. Frakcijas vadītāja Radvile Morkūnaite-Mikulēniene norādījusi, ka neatkāpšanās gadījumā viņa rīcību apspriedīs partijas Uzraudzības komiteja, bet frakcija deleģēs šim amatam citu pārstāvi.
Iepriekš Paviļonis atteicās atkāpties, lai gan atzina, ka kļūdījies, piedaloties "partiju un institūciju" cīņās.
Kā ziņots, "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8. decembrī stājās spēkā šim Baltkrievijas valsts uzņēmumam noteiktās ASV sankcijas.
Noskaidrojās, ka "Belarusjkaļij" novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.
Kā izteicās "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, kas saistībā ar "Bearusjkalij" tranzītkravu skandālu pirmdien atstāj amatu, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro liels sods.
Valdība paziņoja, ka meklē iespējas, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par "Belarusjkaļij" produkcijas transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neaizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.
Uzņemoties atbildību par situāciju, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un satiksmes ministrs Marjus Skuodis iesniedza premjerministrei Ingrīdai Šimonītei atlūgumus, un premjere par pieļāva iespēju, ka saistībā ar notikušo varētu atkāpties visa valdība, tomēr vēlāk ministru atlūgumus nepieņēma un paziņoja, ka valdība turpinās darbu līdzšinējā sastāvā.
