ĪSUMĀ:
- Lietuvas Zemnieku un zaļo partijas līderis pieķerts darījumos ar Putinam tuvo cilvēku loku;
- Analītiķi norāda, ka sankcijas apiet nav grūti un nav arī pretestības politiskajā līmenī;
- Eiropas Savienībā trūkst politiskās gribas pretoties Krievijas ietekmei.
28 ES valstu vadītāji Briselē vienojās par stingrām sankcijām virknei Krievijas fizisko un juridisko personu. Taču tas neapturēja Krievijas ietekmes izplatīšanos biznesa vidē. Turklāt kaimiņvalstī Lietuvā darījumos ar Krieviju iesaistītie cilvēki ietilpst valdošajā koalīcijā.
Karbauskis - tiešs vai netiešs Krievijas aģents?
Lietuvā pie varas esošā Zemnieku un zaļo partija nav spērusi kādus atklātus Krievijai draudzīgus soļus, vien premjerministrs Sauļus Skvernelis gada sākumā paudis vēlmi atjaunot politiskā līmeņa kontaktus ar kaimiņu lielvaru, ar ko izpelnījās kritiku gan no prezidentes Daļas Grībauskaites, gan no konservatīvās opozīcijas puses.
Tikmēr par pelēko kardinālu uzskatītais Zemnieku un zaļo partijas līderis Ramūns Karbauskis, kurš parlamentā vada Kultūras komiteju, pieķerts daudzos darījumos ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvo cilvēku loku.
Krievijas politikas eksperts Marjus Laurinavičs stāsta, ka tas nav pirmais ar "Agrokoncernu" un dažādiem Krievijas oligarhiem saistītais skandāls. Pirms tam bija runas par to, ka ''Agrokoncernam'' ir sakari ar uzņēmumu “Fosagro” – viens no tā akcionāriem ir Putina priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Vladimirs Ļitviņenko.
"Pēc viņa paša meitas liecībām – viņš bija saistīts ar troļļu fabriku. Pirms tam bija ''Agrokoncerna'' sakari ar Putinam pietuvināto oligarhu Vjačeslavu Kantoru. Saskaņā ar Šveices slepenā dienesta dokumentiem, Kantora firmas bija aizsegs – saistīts ar Krievijas specdienestiem. Šie ir trīs gadījumi attiecībā uz ''Agrokoncernu'', kas pieder valdošās partijas līderim," norādīja Laurinavičs.
Lietuvas mediji un opozīcijas politiķi uzskata, ka Zemnieku un zaļo partija pie varas nonāca, tostarp pateicoties plašai priekšvēlēšanu kampaņai, kas tika finansēta no Karbauska kabatas. Un viņš regulāri ieturējis Krievijai izdevīgu kursu.
"Karbauskis rosināja referendumu pret Lietuvas iestāšanos NATO. Viņš rosināja referendumu par zemes pārdošanu ārzemniekiem. Ja tā iznākums būtu pozitīvs, tiktu pārkāpts iestāšanās līgums Eiropas Savienībā. Viņš bija pret ļoti svarīgu enerģētikas projektu par jaunu atomelektrostaciju. Viņš rosināja vēršanos pret ASV firmu “Ševron”, kas Lietuvā meklēja slānekļa gāzi. Pierādījumu par tiešu ietekmi nav, bet ir acīmredzams, ka Karbauska intereses vienmēr sakrita ar Krievijas interesēm," teica Laurinavičs.
Oficiālās amatpersonas tomēr nevēlas atklāti saistīt biznesa darījumus ar starptautisko sankciju apiešanu. Formāli sankcijas darbojas, un sarakstā iekļautie finanšu atskaitēs neparādās. Taču analītiķi un žurnālisti ir tieši – sankcijas nestrādā. "Ir acīmredzami, ka kompānija Dubaijā tika reģistrēta 2016. gadā, pašā sankciju režīma vidū. Kam ir nepieciešams reģistrēt kompāniju Dubaijā, kas kļūst par starpnieku šiem “Agrokoncerna” darījumiem? Tas tikai apliecina centienus apiet sankcijas. Kur ir Dubaija, kur ir Lietuva un kur ir Krievija?!" teicis Krievijas žurnālists Mihails Maglovs.
Sankciju apiešana neprasa sarežģītas shēmas
Ramūns Karbauskis kā Lietuvas valdošās partijas līderis nesaskata morālo vai politisko atbildību par darījumiem ar ietekmīgu Krievijas oligarhu uzņēmumiem. Viņš uzsver, ka darbībai politiskajā līmenī viņam turklāt ir piešķirta valsts pielaide.
Politiķis arī neredz šķēršļus tam, lai šādi darījumi notiktu ar politiku nesaistītajā biznesa vidē – ja vien formāli starptautiskās sankcijas netiek pārkāptas. Vēl jo vairāk, atbildot uz apsūdzībām par darījumiem ar Rotenbergu, Karbauskis uzskaitīja vismaz sešus citus Lietuvas uzņēmumus, kuri iegādājas Krievijas “Minudobrenija” ražotus minerālmēslus. Un tādi uzņēmumi ir ne tikai Lietuvā, bet simtiem visā Eiropā. Kā norāda analītiķi, tīri tehniski sankcijas apiet nav grūti, un nav arī pretestības politiskajā līmenī.
"Eiropas Savienībā trūkst politiskās gribas pretoties Krievijas ietekmei. Tam ir daudz apliecinājumu. Piemēram, cīņai pret kiberuzbrukumiem Spānija grasījās izveidot kopīgu komisiju ar Krieviju – valsti, kura pati regulāri tādus īsteno. Vācijā savukārt tiek būvēts gāzesvads “Nordstream 2”. Krievija vienmēr piedāvā izdevīgus biznesprojektus politiķiem un uzņēmējiem Rietumos, un pēc tam šie uzņēmēji un politiķi pārvēršas par neoficiāliem Kremļa aģentiem, jo tās ir jau viņu pašu personīgās biznesa intereses, kas piespiež strādāt Krievijas interešu labā," norādīja Laurinavičs.
Kā celt sankciju efektivitāti?
Katra Eiropas Savienības dalībvalsts var noteikt pati savas sankcijas nacionālajā līmenī, turklāt redzot skaidrāku reālo situāciju nekā Briselē. Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības komiteja jau sagatavojusi attiecīgu likumprojektu un cer, ka tam piekritīs arī valdošā partija.
"Ir nepieciešami papildus likumi, kas ļautu strauji reaģēt, iekļaut sankciju sarakstā starpniekus un liktu mēneša vai divu laikā izbeigt ar viņiem līgumu – ja atklājas kādi apstākļi, ka viņi apiet sankcijas. Šāds straujš mehānisms ir vajadzīgs, jo Eiropas Savienībā viss notiek lēni," norādījis Lietuvas parlamenta deputāts Laurīns Kaščūns.
Kā informē Latvijas Ārlietu ministrija, vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv šādi nacionāli mehānismi sankciju noteikšanai, piemēram, Nīderlandē 1977. gada ''Sankciju akts'', Lielbritānijā – autonoms teroristu sankciju saraksts. Dažas valstis var noteikt savas finanšu sankcijas, piemēram, Francija un Polija. Arī Igaunija šobrīd izstrādā jaunu nacionālo sankciju likumu. Latvijā šāds likums darbojas kopš 2016. gada.
