"Diemžēl jā," sacīja Nausēda, atbildot uz jautājumu, vai viņš, tāpat kā ASV prezidents Džo Baidens, varētu nosaukt Putinu par slepkavu.
“Redzu daudzas pazīmes, kas liecina par civilizētās pasaules vērtību klaju neievērošanu, nāciju pašnoteikšanās tiesību ignorēšanu, kaimiņu teritoriālās vienotības ignorēšanu, ko Kremlis pēdējā laikā demonstratīvi izrāda. Arī Ukrainā, kuru man bija gods nesen apmeklēt. Un situācija atkal pasliktinās, cilvēki mirst, jauni vīrieši un sievietes, bērni zaudē vecākus, un vecāki zaudē bērnus. Ir ļoti nožēlojami, ka tas notiek Eiropas vidū 21. gadsimtā,” sacīja Lietuvas prezidents.
Vēl viens svarīgs aspekts, pēc Nausēdas teiktā, ir situācija Krievijas iekšienē: “Režīms acīmredzami dreb, jūtot opozīcijas pieņemšanos spēkā, cenšas to nežēlīgi apspiest, vajājot opozīcijas līderus. Redzam, kas notiek ar Alekseju Navaļniju. Bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Ieraut galvu plecos un turpināt teikt – ziniet, mēs tiecamies veidot ar Krieviju iekļaujošas attiecības, kā es dažreiz dzirdu no saviem kolēģiem Eiropas Savienībā, - lai tā runātu, tiešām jāatrodas no Krievijas ļoti tālu gan emocionālā, gan ģeogrāfiskā ziņā.”
KONTEKSTS:
2011. gadā toreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens Maskavā tikās ar Putinu, kurš tolaik ieņēma Krievijas premjerministra amatu, lai gan joprojām bija faktiskais valsts vadītājs. 10 gadus pēc šīs tikšanās tagad jau prezidents Baidens pēc būtības nosauca Putinu par “slepkavu”, apstiprinoši atbildot uz attiecīgu telesabiedrības ABC žurnālista jautājumu.
Kremlis nikni reaģēja uz Baidena izteikumiem, atsaucot no Vašingtonas savu vēstnieku uz konsultācijām.
Vienlaikus pats Putins šo incidentu šķietami uztvēra diezgan mierīgi. Viņš novēlēja Baidenam veselību un no bērnības atcerējās pagalma jociņu “kas uz citiem saka, pats tāds ir”.
