Lietuvas prezidents Nausēda: Mums jāsaglabā Rietumu vienotība un solidaritāte

Ruklas bāzē Lietuvā trešdien tika atzīmēta piektā gadadiena, kopš tur tika izvietota NATO kaujas grupa. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja Rietumus saglabāt vienotību draudu priekšā, ko rada Krievija.

Ruklas bāzē notika ceremonija par godu piektajai gadadienai, kopš šeit tika izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes Lietuvā kaujas grupa ar Vāciju kā vadošo valsti. Ceremoniju apmeklēja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, NATO amatpersonas, kaujas grupas dalībvalstu pārstāvji.

Lietuvas prezidents šo gadadienu izmantoja, lai mudinātu rietumvalstis saglabāt stingru vienotību iepretim Krievijas radītajiem draudiem.

“Krievija atklāti draud suverēnai valstij Ukrainai ar neizprovocētu agresiju, koncentrējot savu karaspēku uz robežas un cerot ar šo iebiedēšanu gūt būtisku piekāpšanos. Šeit mēs redzam bīstamu nolūku pārskatīt Eiropas drošības arhitektūru un pasaules kārtību, kas praktiski iznīcinātu abas.

Šādi tiek mēģināts atdzīvināt veco slepenās diplomātijas un varas politikas pasauli, kur vājajiem jācieš. Tas var izdoties tikai tad, ja tiek pierādīts, ka Rietumu vienotība un solidaritāte ir tikai ilūzija,” secina Nausēda.

Tikmēr vizītē Lielbritānijā otrdien bija ieradusies Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte, lai starptautisko drošības situāciju apspriestu ar britu premjeru Borisu Džonsonu.

“Ir ļoti labi apzināties, ka mums ir spēcīgs partneris, draugs un sabiedrotais. Mēs esam kopā NATO, un domāju, ka tas ir ārkārtīgi labi, ko jūs darāt Ukrainas jautājumā,” teica Šimonīte.

“Mēs esam plecu pie pleca ar jums un visiem mūsu NATO sabiedrotajiem, un mēs vēlamies skaidri pateikt, ka mēs jūs atbalstām, kad runa ir par migrācijas jautājumiem saistībā ar Baltkrieviju un visiem jautājumiem, ar kuriem mēs šobrīd saskaramies,” uzsvēra Džonsons.

Lielbritānija solījusi tuvākajā laikā uz Igauniju nosūtīt papildspēkus, lai stiprinātu sabiedroto drošību.

Baltijas valstis ir noraizējušās par kopīgajiem Baltkrievijas un Krievijas militārajiem manveriem, kuru aktīvā fāze ceturtdien sāksies Ukrainas robežu tuvumā.

“Varam apstiprināt, ka tur jau ir 15 000 karavīru. Ir prognozes, ka būs 30 000. Ja viņi paliks Baltkrievijā, tad arī NATO būtiski jāmaina sava nostāja,” spriež Igaunijas Aizsardzības ministrijas sekretārs Kusti Salms.

Maskavas pārstāvji gan noliedz, ka Krievijas karaspēka vienības paliks Baltkrievijā arī pēc kopīgo mācību beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt