Sadaļas Sadaļas

Lietuvas premjere: Baltijas valstis ir drošībā, bet mums ir sarežģīti kaimiņi

Savā pirmajā vizītē Latvijā ceturtdien un piektdien bija ieradusies Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte, kas sarunās ar Latvijas augstākajām amatpersonām apsprieda svarīgākos jautājumus abu valstu attiecībās.

To skaitā bija drošības draudi un izaicinājumi Baltijas reģionā, kā arī attiecības ar Baltkrieviju. Pēc Šimonītes domām, ģeopolitiskā situācija ir ļoti sarežģīta, draudi nekur nav zuduši, bet nevajadzētu baidīties to skaļi pateikt.

Ģeopolitiskā situācija ir ļoti sarežģīta

Ingrīda Šimonīte kā Lietuvas valdības vadītāja Latviju apciemojusi pirmo reizi. Piektdien viņa Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu, kā arī viesojās Saeimā un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Šimonītei bija tikšanās arī ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu.

“Runājām par ģeopolitisko situāciju, par mūsu drošību un aizsardzību, par draudiem, kuri nekur nav pazuduši, neskatoties uz to, ka Baltijas valstis ir tik lielā drošībā, kā nekad agrāk. Ģeopolitiskā situācija šobrīd diemžēl ir ļoti sarežģīta, un nevajag baidīties to pateikt,” pēc tikšanās ar Kariņu atzina Šimonīte.

“Esmu ļoti pateicīga Latvijas valdībai, kā arī citu Eiropas valstu valdībām, kas izteikušas ļoti spēcīgu atbalstu Lietuvai, kad uz Lietuvu lidojošā lidmašīna piespiedu kārtā tika nosēdināta Minskā.

Tika izdarīts terorisma akts, kura upuri bija ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas Savienības  valstu pilsoņi. Un mēs vēlreiz sapratām, ko šajā reģionā saprotam diezgan labi: mums nākas dzīvot kaimiņos ar režīmiem, kam cilvēktiesības nav svarīga vērtība.”

Premjeri arī pārrunājuši situāciju pie Lietuvas un Polijas robežas, kur Baltkrievijas institūcijas vairo spriedzi, jo no Baltkrievijas teritorijas vērojamas lielas migrācijas plūsmas. Šimonīte uzsvēra, ka Baltijas reģiona un Eiropas Savienības valstis noteikti neatkāpsies no savām vērtībām. Premjere pauda, ka abas valstis turpinās atbalstīt baltkrievu tautas demokrātiskos centienus.

Vairāk sadarbības, ne konkurences

Abi valdību vadītāji arī uzsvēra, ka ir būtiski palīdzēt tiem Baltkrievijas pilsoņiem, kas ierodas Latvijā un Lietuvā. Uz ārvalstīm no Baltkrievijas pārceļas arī uzņēmumi, un Lietuva šo uzņēmumu piesaistē ir priekšā Latvijai. Šimonīte un Kariņš gan uzsvēra, ka šajā ziņā nepastāv konkurence starp abām valstīm.

Kariņš un Šimonīte apsprieduši arī sadarbību, kas saistīta ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju, un kopīgos projektus, tajā skaitā “Rail Baltica” būvēšanu un Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju. Kariņš sacīja, ka abas valstis ir apņēmības pilnas būtiskos projektus pabeigt laikus.

“Mēs arī pārrunājām pāris jautājumus, kas ir ne līdz galam atrisināti starp valstīm. Varbūt šeit varētu runāt par elektrības tirdzniecību ar trešajām valstīm. Jebkurā gadījumā politiskā līmenī mums, šķiet, ir pilnīga vienprātība. Ir tehniskas dabas jautājumi, kas ir risināmi. Bet abu valdības un ministrijas un eksperti turpinās darbu pie tā,” teica Kariņš.

Bažas par Astravjecas AES

Elektrotīklu sinhronizāciju kā būtisku izcēla arī Šimonīte, jo svarīgs jautājums abu valstu attiecības joprojām ir Astravjecas atomelektrostacija (AES) un tajā ražotās elektroenerģijas boikots Baltijas valstīs. Šimonīte sacīja, ka saņēmusi stingru apliecinājumu tam, ka abu valstu premjeri politisko situāciju redz vienādi. Proti, Astravjecas AES ir nedroša, tā rada draudus un tās elektrība nedrīkst būt Eiropas Savienības vai Baltijas valstu tirgos.

“Baltkrievijas AES komercekspluatācijā redzam to, ka ir ne tikai drošības komponente, bet ir arī cita – ekonomiskā komponente un mēģinājums kompromitēt pašu sinhronizācijas projektu. Un man kā Lietuvas valdības vadītājai ir svarīgi pārliecināties, ka politiski mums nav nekādu atšķirību šajā viedoklī. Un mūsu vienošanās jautājumos par plūsmām un citiem tehniskiem  jautājumiem, kuriem var būt arī politiskas sekas, – par tiem būtu jātiekas tuvākajā laikā, un tie būtu jāapspriež mūsu sadales tīklu, infrastruktūras un enerģētikas ministriem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt