Sadaļas Sadaļas

Lietuvas politiķim par spiegošanu Krievijas labā piespriež sešu gadu cietumsodu

Šauļu apgabaltiesa otrdien atzinusi bijušo radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līderi Aļģirdu Palecki par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piespriedusi viņam sešu gadu cietumsodu.

Ģenerālprokuroratūra Palecki pieprasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.

Otrs apsūdzētais atbrīvots no kriminālatbildības

Otru šajā krimināllietā apsūdzēto – Viļņas uzņēmēju Deimantu Bertausku, kas prāvas gaitā savu vainu atzinis, tiesa pēc ģenerālprokuroratūras ieteikuma atbrīvojusi no kriminālatbildības, atzīstot, ka viņa labprātīgi sniegtās liecības būtiski palīdzējušas atklāt Krievijas izlūkdienestu subjektu nelikumīgo darbību Lietuvā.

50 gadus vecajam Paleckim piespriests reāls cietumsods, bet pagaidām viņš atstāts brīvībā un tiesa viņam atstājusi spēkā intensīvas uzraudzības režīmu un iepriekš samaksāto 50 000 eiro drošības naudu.

Bertausks ņemts valsts aizsardzībā.

Tiesas spriedums nav galīgs un var tik pārsūdzēts Lietuvas Apelācijas tiesā.

Sadarbojušies ar Krievijas izlūkdienestu

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras informāciju apsūdzētie no 2017. gada februāra līdz 2018. gada oktobrim, darbodamies organizētā grupā ar pirmstiesas izmeklēšanas gaitā neidentificētu Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, no kuriem viens atzīts par vainīgu 1991. gada 13. janvāra lietā, par atlīdzību naudā un citā formā vākuši Lietuvā Krievijas izlūkdienestus interesējošu informāciju.

Kā viena no atlīdzības formām minēta palīdzība nodibināt kontaktus ar kādas Krievijas politiskās partijas pārstāvjiem nolūkā iegūt finansējumu Lietuvā reģistrētai partijai, kā arī palīdzība veidot biznesa kontaktus.

Apsūdzētajiem doti uzdevumi vākt informāciju par 13. janvāra lietas izskatīšanā iesaistītajiem Lietuvas tiesnešiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kā arī par citām lietām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991. gadā.

Paleckis savu vainu noliedza, apgalvodams, ka esot nodarbojies ar izmeklējošo žurnālistiku, savukārt Bertausks vainu atzina un sniedza liecības.

Noliedzis padomju agresiju pret Lietuvu

Kā atzinusi tiesa, lietā savāktie dati skaidri apliecina, ka Bertausks un Paleckis veikuši darbības, kurās tiek apsūdzēti.

"Nav šaubu, ka Palecka un Bertauska nodarījums, pildot Krievijas specdienestu uzdevumu, ir ļoti bīstams, jo saistīts ar palīdzību Krievijai darboties pret Lietuvas Republiku, kriminālvajāšanas ceļā cenšoties ietekmēt Lietuvas tiesas, tiesnešus un viņu lēmumus un tādējādi pārkāpjot Lietuvas Konstitūcijā ietverto principu, ka tiesu vara kā tiesiskas valsts patstāvīga vara ir neatkarīga," secinājusi tiesa.

Pirms nepilniem desmit gadiem Paleckis tika tiesāts par to, ka noliedzis Padomju Savienības agresiju pret Lietuvu, apgalvodams, ka 1991. gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem".

Lietuvā sekmīgāk cīnās ar Krievijas spiegiem

Skandāli par atmaskotiem spiegiem Lietuvā nogrand daudz biežāk nekā Latvijā. 2018. gada oktobrī bijušo Lietuvas Seima deputātu un kādreizējo Viļņas vicemēru Aļģirdu Palecki aizturēja par spiegošanu Krievijas labā. Intervijā Latvijas Radio politologs Marjus Laurinavičs atzina, ka nebija par to pārsteigts.

"Paleckis bija mans kursabiedrs universitātē. Es viņu pazīstu personīgi. Godīgi sakot, es gaidīju, kad kaut kas tamlīdzīgs notiks. Bet studiju gados viņš bija pilnīgi cits cilvēks. Pilnīgi.

Ja kāds tajā laikā teiktu, ka Paleckis kļūs par prokrievisku politiķi, neviens tam nenoticētu. Viņš bija normāls proeiropeisks lietuvietis, kuram bija tuvas neatkarīgās Lietuvas vērtības," stāstīja politologs.

Klaji prokremliska nostāja Paleckim parādījās aptuveni pirms desmit gadiem. Drīz pēc apprecēšanās. Baumas klīst dažādas – it kā esot bieži ceļojis Krievijā, kur dzīvo sievas Olgas māte un tēvs – bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks. Aizdomas raisīja arī Palecka spēja nomaksāt kredītu par nekustamo īpašumu.

Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas loceklis un vēsturnieks Arvids Anušausks sprieda – bija grūti iedomāties, ka Krievija izmantos tik marginālus politiķus kā Aļģirds Paleckis, tomēr viņš varētu vākt informāciju par tiem tiesnešiem un prokuroriem, kuri lēma tā saucamajā 1991. gada 13. janvāra lietā.

2019. gadā Viļņas apgabaltiesa atzina par vainīgiem kara noziegumos 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu. Drīz pēc tam Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret četriem Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem, apsūdzot viņus "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt