Statistika liecina, ka Lietuvas pašvaldību vēlēšanās varētu būt attaisnojies lēmums par iespēju atsevišķi balsot par mēru, jo jau iepriekšējās dienās balsotāju aktivitāte ir bijusi lielāka nekā parasti un pirms vēlēšanu dienas sasniegusi gandrīz 3%.
Politologs un žurnālists Artūrs Račs, kurš vēlēšanās lielāko iedzīvotāju atbalstu prognozē valdošajai sociāldemokrātu partijai un paredz arī Liberālās savienības nostiprināšanos, gan norāda, ka jaunā vēlēšanu kārtība vienlaikus gan arī var radīt sašķeltību atsevišķās pašvaldībās.
"Ja atkal atkārtosies situācija, ka cilvēki balso par personību un pēc tam atsevišķi balso par vēl kādu citu sarakstu, tad dažās pašvaldībās var krāties visai grūti, jo pilsētas dome un līderis būs opozīcijā viens otram, un darbs nebūs viegls," saka Račs. "Tā varētu būt viena no interesantākajām lietām vēlēšanās. Bet citādi – ja runā par noskaņu, tad socioloģiskās aptaujas liecina, ka pati populārākā partija ir valdošie sociāldemokrāti, kuri varētu gūt uzvaru visvairāk pilsētās" piebilst žurnālists.
Savukārt politologs Justs Šireika norāda, ka jaunā vēlēšanu kārtība arī var nest zināmu vilšanos tiem iedzīvotājiem, kuri cer, ka tā var viest būtiskas pārmaiņas pašvaldību darbā, jo patiesā pilsētas mēra ietekme ir mazāka, nekā pieņemts uzskatīt. "Pats mērs, protams, populāra persona, bet viņa patiesā ietekme ir mazāka, nekā cilvēki parasti domā, jo ļoti daudz nosaka arī pati pilsētas dome un ļoti daudz arī ir atkarīgs no cilvēka, kas administratīvi vada pilsētu. Pilsētu, pašvaldību izpilddirektori arī ir ļoti ietekmīgas amatpersonas, bet viņi netiek ievēlēti vēlēšanās," norāda Šireika.
Visai liela uzmanība pievērsta arī vēlēšanu iznākumam Viļņā, jo līdzšinējo pilsētas mēru Artūru Zuoku pavada visai izšķērdīga politiķa slava un augošās finanšu problēmas Viļņā negatīvi ietekmē arī valsts kopējo finanšu situāciju. Tomēr vienlaikus vērienīgie tēriņi pilsētas mēram nodrošina arī visai plašu atbalstītāju loku, atzīst Artūrs Račs.
"Daži cilvēki par Zuoku saka – nu un kas, ka viņš ir zaglis, toties viņš vismaz kaut ko arī dara pilsētas labā. Un šāda cilvēku attieksme pret Zuoku arī ļauj viņam vākt balsis. Un patiešām, dažas lietas, kuras Zuoks ir darījis pilsētā – jaunbūves, jauna pašvaldības ēka, peldvieta pie Neres upes – daudziem cilvēkiem patīk, jo viņi nedomā par to, cik šie projekti ir maksājuši," uzsver politologs.
Savukārt Šireika prognozē, ka šajā vēlēšanās sava loma būs arī ārpolitikas norisēm, jo daļa lietuviešu ar bažām vērtē gaidāmo poļu minoritātes balsojumu vēlēšanās. Bažas ir saistītas ar faktu, ka daļu poļu vēlētāju viedokli par notiekošo Lietuvā ietekmē Krievijas mediji.
"Šajās vēlēšanās lielāku lomu tomēr spēlēs arī ģeopolitiskais jautājums, jo mums ir šī situācija ar vietējo poļu minoritāti, kura ir visai vāji integrējusies Lietuvas ikdienas dzīvē. Situācija ir visai drūma - poļu minoritāte nav tik lojāla Polijai kā Kremlim, jo to ikdienas galvenie informācijas avoti ir Krievijas televīzijas kanāli un laikraksti," saka Šireika.
Kopumā uz 1524 deputātu vietām pašvaldībās Lietuvā šajās vēlēšanās pretendē aptuveni 15 000 kandidātu, savukārt uz 60 pilsētu mēru amatiem savas kandidatūras pieteikuši vairāk nekā 400 kandidātu. Tajās pašvaldībās, kurās nevienam no mēra amata kandidātiem neizdosies iegūt vairāk par pusi no balsīm, pēc divām nedēļām tiks rīkota otra vēlēšanu kārta.
