Sabiedriskās vēlēšanu komitejas ieguvušas 311 mandātu pašvaldību padomēs, tai skaitā četrus mēru amatus. Kopumā pirmajā vēlēšanu kārtā sadalīts 1461 no 1502 deputātu mandātiem, par kuriem sacentās vairāk nekā 13 000 Lietuvas politiķu.
No 60 Lietuvas pašvaldību mēriem pirmajā kārtā ievēlēti tikai 19. No jau pašlaik ievēlētajiem vairākums ir esošie pašvaldību vadītāji, kas liecina par pašreizējās varas nostiprināšanos.
Pārējo mandātu īpašnieki būs jānoskaidro vēlēšanu otrajā kārtā 17. martā, kad sacentīsies arī pārējie mēri.
Vislielākā intriga gaidāma par galvaspilsētas Viļņas mēra krēslu, par ko sacentīsies bijušais Viļņas mērs Artūrs Zuoks ar pašreizējo mēru Remigiju Šimašu.
"Es guvu vēl lielāku atbalstu nekā pirms četriem gadiem. Tas ir ļoti labs rezultāts pilsētā, kurā parasti valdošais spēks tiek sodīts," izteicās Šimašs.
Tendenci atbalstīt jau pie varas esošos mērus politologi skaidro ar to, ka vēlētājiem ir iespēja novērtēt viņu padarīto – infrastruktūras attīstību, bērnudārzus, skolas un citus projektus.
Eksperti arī uzskata, ka šie rezultāti neļauj daudz prognozēt par maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai pēc pusotra gada plānotajām parlamenta vēlēšanām, jo tajās nav skaidru uzvarētāju. Skaidrs ir tikai tas, ka sarūk atbalsts partijām.
"Pašvaldību līmenī redzam mūsu partiju sistēmas noārdīšanos.
Tas ir šķietami paradokss, jo vienīgais pretspars sabiedrisko vēlēšanu komitejām ir spēcīgas politiskās partijas, bet šajās vēlēšanās vecākās un lielākās partijas sevi nemaz tik labi neparādīja," norādīja politologs Mažvīds Jastramskis.
Lietuvā ir savdabīga vēlēšanu sistēma, kurā pašvaldību kandidāti var startēt ne tikai partijās, bet tā sauktajās sabiedriskajās vēlēšanu komitejās. Tas ir veids, kā kandidātam izvairīties no saistības ar politisku partiju. Komiteju izveidot ir arī vieglāk nekā partiju, kuras dibināšanai nepieciešami 2000 biedri. Sabiedrisko vēlēšanu komitejas aktivitāte beidzas līdz ar politiskās kampaņas beigām. Tomēr pret šīm komitejām izskan kritika, jo nosacījumi nav vienlīdzīgi kā partijām.
Šī ir otrā reize atjaunotās Lietuvas vēsturē, kad mēru vēl tiešās vēlēšanās.
Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās sasniegusi 47,8% un bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2015. un 2011. gadā, kad tā bija attiecīgi 47,2% un 44%. Svētdien pie balsošanas urnām devušies 41,5% Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju, bet vēl 6,3% savu izvēli izdarījuši jau iepriekšējā balsošanā.
