Panorāma

Cīņa par ES budžeta 1,8 triljoniem EUR nav galā

Panorāma

ES sankciju sarakstā iekļaus A. Lukašenko

Konservatīvie uzvar Lietuvas Seima vēlēšanu 1. kārtā

Lietuvas parlamenta vēlēšanās vadībā konservatīvie, apsteidzot valdošos «zaļzemniekus»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lietuvas Seima vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvusi konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti". Otrajā vietā ierindojusies pašreiz valdošā Zemnieku un zaļo savienība. Pēc vakardienas balsojuma vēl ir grūti spriest par iespējamām valdošās koalīcijas aprisēm, jo vēlēšanu otrajā kārtā izraudzīsies vēl gandrīz pusi no visiem Seima locekļiem.

ĪSUMĀ:

  • Lielākā opozīcijas partija "Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti" – ieguvusi teju 25% balsu.
  • Tai seko valdošā Zemnieku un zaļo savienība – to atbalstījuši 17,5% vēlētāju.
  • Darba partijai – gandrīz 9,5% balsu; gandrīz tikpat balsu Sociāldemokrātiskajai partijai.
  • Seimā iekļuvuši arī liberālās Brīvības partijas un Liberāļu savienības saraksti.
  • No partiju sarakstiem izraudzījās 70 no 141 Seimas deputāta.
  • 25. oktobrī paredzētajā vēlēšanu otrajā kārtā izraudzīsies vēl 68 Seima deputātus.

Lietuvas parlamenta vēlēšanās vadībā konservatīvie
00:00 / 03:14
Lejuplādēt
Ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumu, svētdien, 11. oktobrī, Lietuvā aizvadīta Seima vēlēšanu pirmā kārta. Provizoriskie rezultāti liecina, ka 5% balsu barjeru iekļūšanai parlamentā ir pārvarējuši sešu politisko partiju saraksti.

Lielākā opozīcijas partija – "Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti" – ieguvusi gandrīz 25% balsu, liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie dati. Tai seko pašreizējā premjerministra Sauļus Skverneļa pārstāvētā Zemnieku un zaļo savienība, par ko ir nobalsojuši 17,5% uz vēlēšanām aizgājušo.

Aiz abiem vadošajiem spēkiem ierindojusies Darba partija, kas saņēma gandrīz 9,5% balsu. Tas ļaus populistiskajam spēkam atgriezties parlamentā. Gandrīz tikpat balsu ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija.

Seimā iekļuvuši arī liberālās Brīvības partijas un Liberāļu savienības saraksti.

5% barjeru nepārvarēja divas pašreizējā valdībā strādājošās partijas – promaskaviskā "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" un Sociāldemokrātiu darba partija. Parlamentā neiekļuva vēl deviņu partiju saraksti.

No partiju sarakstiem izraudzījās 70 no 141 Seimas deputāta. 23 deputātu vietas ir ieguvuši "tēvzemieši", bet „zaļzemnieki” būs pārstāvēti ar vismaz 16 mandātiem. Darba partijai un sociāldemokrātiem tiks attiecīgi deviņi un astoņi deputātu krēsli.

Arī Seimā pirmo reizi iekļuvusī Brīvības partija ieguvusi astoņus mandātus, bet Liberāļu savienība – sešus.

71 Seima locekli ievēl no vienmandāta apgabaliem. Pirmajā vēlēšanu kārtā tikai trijos vienmandāta apgabalos uzvarētāji saņēma vairāk par 50% nodoto balsu un uzreiz iekļuva parlamentā.  Viena no viņām ir "tēvzemiešu" līdere Ingrīda Šimonīte, bet divi politiķi pārstāv "Lietuvas poļu vēlēšanu akciju – Kristīgo ģimeņu savienību".

Tas nozīmē, ka 25. oktobrī paredzētajā vēlēšanu otrajā kārtā izraudzīsies vēl 68 Seima deputātus.

Vislabākās izredzes papildināt savu deputātu skaitu ir "tēvzemiešiem", no kuriem vēlēšanu otrajā kārtā startēs 55 kandidāti. No "zaļzemniekiem" otrajai kārtai ir kvalificējies 31 kandidāts. Pārējām partijām būs krietni mazāka pārstāvniecība balsojumā.

Politiķu reakcija

Neraugoties uz pārliecinošo rezultātu vēlēšanu pirmajā kārtā, "tēvzemieši" pagaidām piesardzīgi vērtē savas iespējas veidot nākamo valdību. Viņiem labā atmiņā ir iepriekšējās Seima vēlēšanas 2016. gadā. Arī toreiz konservatīvie uzvarēja pirmajā kārtā, bet otrajā kārtā viņus pārliecinoši apsteidza "zaļzemnieki".

Partijas līderi, premjerministra kandidāte un bijusī Finanšu ministre Ingrīda Šimonīte un partijas priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis, komentāros pagaidām ir piesardzīgi, vien uzsverot, ka jāveido maksimāli plaša valdošā koalīcija.

"Mums jāatrod vieta visu vēlētāju cerībām. Citiem vārdiem sakot, arī cilvēki, kuri balsoja par citām partijām, par darba partiju vai zemniekiem, cer, ka arī viņu viedoklis tiks uzklausīts," sacīja Landsberģis.

Premjers Skvernelis svētdien vakarā sacīja, ka "zaļzemnieki" būtu gatavi runāt par koalīcijas veidošanu ar Darba partiju un sociāldemokrātiem.

Zemnieku un Zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbausks paziņojis, ka viņa vadītā partija ir gatava strādāt gan valdībā, gan Seima opozīcijā:

"Mēs gaidām vēlētāju lēmumu. Ja būs nepieciešams turpināt darbu valdībā, tad mēs to darīsim. Ja vēlētāji lems citādāk, tad mēs strādāsim opozīcijā. Mēs strādāsim konstruktīvi. Mēs atšķirsimies no kolēģiem, kuri bloķēja parlamenta balsojumus. Es domāju, ka mēs varētu būt ļoti spēcīga opozīcija, bet vispirms sagaidīsim galīgos rezultātus."

Ja vēlēšanu otrajā kārtā "tēvzemieši" nepiedzīvos katastrofālu izgāšanos, tad, visticamāk, nākamās valdības veidošanu uzticēs partijas premjera amata kandidātei Šimonītei. Konservatīvo ticamākie koalīcijas partneri varētu būt vēlēšanu pirmajā kārtā labi nostartējušie liberālie spēki – Brīvības partija un Liberāļu savienība. Taču šai koalīcijai var neizdoties iegūt minimālo parlamenta vairākumu – vismaz 71 deputāta vietu.

Neraugoties uz to, ka neviens no Zemnieku un Zaļo savienības pašreiz vadītās koalīcijas partneriem neiekļuva Seimā, "zaļzemnieki" nav zaudējuši cerības veidot arī nākamo valdību. Tās potenciālie partneri varētu būt populistiskā Darba partija un Sociāldemokrātiskā partija.

Analītiķi min, ka tieši Darba partija, kurai nav stingru ideoloģisku uzstādījumu, var kļūt par izšķirošo faktoru, lai izveidotu nākamo valdību.

Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka vēlēšanu pirmajā kārtā nobalsojuši 47,16% balsstiesīgo.

Tas ir par trim procentpunktiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Vēlēšanām bija reģistrēti nedaudz mazāk par 2,5 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu.

Par vēlēšanu galveno pārsteigumu tiek saukts negaidīti lielais atbalsts Brīvības partijai, kura priekšvēlēšanu kampaņas laikā pievērsa uzmanību LGBT tiesībām un marihuānas legalizācijai. Savukārt straujāko atbalsta kritumu piedzīvojusi skaitliski lielākā Lietuvas partija – sociāldemokrāti. 

KONTEKSTS:

Lai iekļūtu Seimā, partijām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām – 7% balsu barjera. Savukārt no vienmandāta apgabaliem parlamentā iekļūs tie kandidāti, kuri saņems vairāk par 50% balsu. Tajos vienmandāta apgabalos, kuros neviens no kandidātiem nesaņems vairāk par pusi balsu, pēc divām nedēļām notiks otrā balsošanas kārta. Iepriekšējās vēlēšanās pēc pirmās kārtas Seimā iekļuva tikai trīs kandidāti no vienmandāta apgabaliem.

Pašreiz valstī pie varas atrodas Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, kuras vadītajā koalīcijā strādā arī Sociāldemokrātiskā darba partija un promaskaviskā partija “Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība”. Vairāki šīs valdības ministri bijuši iesaistīti korupcijas skandālos. Arī premjerministrs Sauļus Skvernelis bijis spiests taisnoties par interešu konfliktiem. Šovasar sabiedrības sašutumu izraisīja ziņa, ka valdība ir piešķīrusi finansējumu, lai Viļņā saremontētu ielu, kas ved uz premjerministra dzīvesvietu.

Pagājušajā nedēļā publicētie partiju reitingi liecināja, ka Zemnieku un zaļo savienība joprojām ir populārākā partija valstī. Par to gatavojās balsot nedaudz vairāk par 21% vēlētāju. Savukārt par lielāko opozīcijas partiju "Tēvzemes savienību – Kristīgajiem demokrātiem" gatavojās nobalsot aptuveni 16%. 13% vēlētāju grasījās balsot par Sociāldemokrātisko partiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti