Lietuvas nostājas dēļ apdraudēts „Rail Baltica” projekts

Nopietni apdraudēta iespēja īstenot Eiropas Savienības finansēto dzelzceļa savienojumu „Rail Baltica”, kura mērķis būtu savienot Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tā pirmdien Briselē pavēstīja projekta koordinators Pavels Telička. Patlaban lielākos šķēršļus liek Lietuva, kas iebilst pret tādu savienojumu, kas apiet galvaspilsētu Viļņu. Ja Baltijas valstis kavēsies ar lēmumu, projekta naudu pavisam reāli var arī zaudēt.

Eiropas Komisijas plānos ir izveidot vairākus transporta koridorus, kas visu Eiropas Savienību saslēgtu vienotā tīklā. Baltijas valstis ar „Rail Baltica” projektu iegulstas vienā no tiem, un Eiropas Komisija pēc konsultācijām ar visām iesaistītajām pusē savā kartē jau ir iezīmējusi prāmja ceļu no Helsinkiem, kas tālāk pievienojas ātrgaitas vilciena līnijai Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava, kura uzdevums būtu saslēgt Baltiju ar Rietumeiropu. Tam paredzēts vairākus miljardus eiro liels finansējums un projekts jau iestrādāts Eiropas Savienības likumā.

Pirmdien Briselē tikušies visu iesaistīto valstu pārstāvji, lai pēc vairāk nekā desmit sapulcēm galīgi vienotos par projekta īstenošanu, taču sanāksme beigusies bez rezultāta Lietuvas iebildumu dēļ, kas pieprasa, lai projektā iekļauj arī Viļņu, kas nozīmētu mest līkumu iezīmētajā līnijā un projektu gan sadārdzinātu, gan ir pretrunā ar jau panākto vienošanos.

Eiropas nozīmētais projekta koordinators Pavels Telička apstiprināja, ka sēdi pametis pusceļā, redzot, ka nav risinājuma, un brīdināja, ka „Rail Baltica” tagad ir nopietni apdraudēts projekts, jo Eiropas Savienības nauda, kavēšanās dēļ var aiziet citiem, pēc viņa domām, Eiropas Savienībā daudz mazāk būtiskiem savienojumiem.

„Sarunas bija grūtas un brīdī, kad es tās atstāju, tās bija nonākušas strupceļā. Pilnīgi sapratās trīs dalībvalstis – Latvija, Igaunija un Somija. Taču Lietuvas delegācijai bija būtiskas grūtības pieņemt šo piedāvājumu, taču tās prasītajā vairāki punkti nonāktu konfliktā ar Eiropas Komisijas regulējumu. Jā, es sāku pamatīgi uztraukties, taču es neesmu pārliecināts, ka visi pie galda sēdošie saprot, kādā situācijā esam,” norāda Pavels Telička.

Telička piebilda, ka

„Rail Baltica” savienojums šajās dienās iegūst arī jaunu jēgu un saturu Ukrainas notikumu kontekstā, un kļūst daudz svarīgāks, domājot par Baltijas attālināšanu no Krievijas ietekmes.

Šobrīd tālākie soļi ir atvērti. Iespējams, Eiropas Komisijas pārstāvji un projekta koordinators dosies uz Viļņu pārliecināt Lietuvas valdību.

Eiropas Komisija pirmo finansējumu sāks piešķirt jau septembrī, līdz tam visam būtu jābūt pilnībā skaidram.

Telička arī neizslēdz, ja gadījumā Lietuva turpinās uzstāt uz Viļņas iekļaušanu līnijā, Igaunija un Latvija varētu iesniegt savu projektu, Lietuvu, iespējams, pieslēdzot tālākā nākotnē.

Paredzams, ka reālu projekta praktisko izbūvi varētu sākt 2019. gadā un to pabeigtu 2024. gadā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti