Lietuvas centrālās bankas vadītājs zaudējis Skverneļa uzticību

 Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis otrdien paudis neuzticību Lietuvas centrālās bankas vadītājam Vitam Vasiļauskam.

"Uzticību esmu zaudējis, jo piekrītu tiem argumentiem, kurus pauda [Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs] Stasis Jakeļūns," otrdien žurnālistiem teica Lietuvas premjers.

9.maijā Vasiļausks paziņoja, ka neatkāpsies no amata, ja Lietuvas parlaments izteiks viņam neuzticību šonedēļ plānotā balsojumā, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Jakeļūns ir iesniedzis parlamentā pieteikumu par neuzticības izteikšanu centrālās bankas vadītājam, lai gan parlamentam nav juridisku iespēju atlaist Lietuvas Bankas vadītāju, ja to nav lūdzis valsts prezidents.

Neuzticības izteikšanas pieprasījumā norādīts, ka Vasiļausks nesadarbojās ar parlamentāro izmeklēšanu par 2008.-2010.gada finanšu krīzi.

Pieteikumu atbalstīja 44 no 141 Lietuvas Seima deputāta.

Aprīļa vidū Skvernelis paziņoja, ka Lietuvas valdība lūgs Ģenerālprokuratūru izvērtēt kādreizējo finanšu uzraudzības institūciju darbību finanšu krīzes laikā.

Valdība, kas pagājušajā nedēļā tika iepazīstināta ar Seima Budžeta un finanšu komitejas veiktās izmeklēšanas informāciju par 2009.gada ekonomiskās krīzes apstākļiem, vērsīsies pie Ģenerālprokuratūras ar diviem jautājumiem.

Aprīļa sākumā šīs komitejas priekšsēdētājs Jakeļūns ierosināja vērsties prokuratūrā, lai noskaidrotu, vai Lietuvas Banka savulaik pienācīgi uzraudzījusi komercbankas, kuras, iespējams, varēja manipulēt ar starpbanku aizņēmumu procentu likmēm "Vilibor", tādējādi ietekmējot privātpersonu patēriņa un mājokļa kredītu procentu likmes. Komitejas vadītājs, kurš pārstāv valdošo Zemnieku un zaļo savienību, arī apsūdzēja Lietuvas Banku par nevēlēšanos sadarboties ar komiteju, traucēšanu strādāt un daļēju informācijas slēpšanu.

Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vasiļausks noraidīja Jakeļūna izteiktās apsūdzības, uzsverot, ka centrālā banka allaž sadarbojusies ar Seima komiteju, sniedzot visu pieprasīto informāciju, un ir gatava sadarboties arī ar tiesībsargājošajām iestādēm. Viņš uzsvēra, ka Lietuvas Banka strādājusi caurskatāmi un tai nav nekā slēpjama.

Pēc Vasiļauska teiktā, Seimam ir tiesības veikt izmeklēšanu par finanšu krīzes iemesliem, taču būtībā to izraisīja pasaules ekonomikas problēmas.

Kā norādījis Skvernelis, tiesībsargājošās iestādes tiks lūgtas izvērtēt, vai valsts institūcijas, kas atbildīgas par finanšu iestāžu uzraudzību, 2008. un 2009.gadā "pienācīgi pildījušas savas tiesību aktos noteiktās funkcijas", un otrkārt, novērtēt iespējamo sabiedrības interešu aizsardzības nepieciešamību, jo daudzi cilvēki, kas bija ņēmuši kredītus, "cietuši lielus zaudējumus šo "Vilibor" stāstu dēļ".

Visas kādreizējās finanšu uzraudzības institūcijas, kas darbojās finanšu krīzes laikā, tagad ir pievienotas Lietuvas Bankai.

Premjers iepriekš izteicās, ka valdība savā lēmumā nenorādīs ne uz vienu konkrētu institūciju un tās lēmums būs saistīts ar cilvēku interešu aizsardzību.

Viņš arī norādījis, ka tobrīd netika izvirzīts jautājums par Lietuvas Bankas uzticamību, un piebildis, ka ir pāragri runāt par iespēju kompensēt iedzīvotājiem nepamatoti dārgos kredītus.

Seima Budžeta un finanšu komitejas izmeklēšanu bija plānots pabeigt līdz aprīļa vidum, bet parlaments piekritis komitejas ierosinājumam pārcelt šo termiņu uz oktobra beigām.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti