Ministra kungs, no Lietuvas skatu punkta raugoties, kāpēc Baltijas valstīm jābūt vienotām Astravjecas atomelektrostacijas jautājumā?
Šis nav tikai Lietuvas jautājums. Šis ir precedents tam, kā Eiropas Savienībai jāstrādā ar trešo valstu jautājumiem attiecībā uz kodoldrošību. Šī ir svarīga spēkstacija, kur jau no paša sākuma ir pārkāptas dažādas normas, procedūras un standarti. Tas mums rada bažas. Mums ir svarīgs drošības jautājums, jo stacija atrodas aptuveni 50 kilometrus no Viļņas, un arī Daugavpils nav ļoti tālu.
Mēs noteikti nedomājam, ka Baltkrievijas puse kaut ko dara nepareizi, bet, lasot par negadījumiem celtniecības gaitā, būvmateriālu zagšanu, pārbaužu datu sagrozīšanu, mēs izsakām savu neapmierinātību.
Drošības prasību ievērošana nav tikai nacionāls jautājums. Tie ir starptautiskas komitejas izstrādāti noteikumi, kas sevī ietver dažādus testus, lai atomelektrostacija atbilstu vienotam standartam. Mēs runājam par tādām lietām, kas ir svarīgas mūsu reģionam. Šī nav tikai Lietuvas nacionālā nostāja, bet uzskatu, ka vienotai nostājai ir jābūt visā reģionā.
Vai nesaskaņas par elektroenerģijas pirkšanu var ietekmēt Lietuvas un Latvijas attiecības?
Katrai valstij ir savs viedoklis, un tāpēc es tās nesauktu par nesaskaņām, bet gan atšķirīgu viedokli. Mēs parlamentā un atbildīgo personu līmenī esam vienojušies, ka Lietuva elektroenerģiju neiepirks no Astravjecas, kura kaut kad sāks savu darbību. Starp citu, arī darba sākšanas termiņš tiek pagarināts atkal un atkal. Arī Polija ir skaidri pateikusi, ka nākotnē no šīs spēkstacijas neko nepirks, bet tā ir atsevišķu valstu pozīcija šajā jautājumā. Citām valstīm ir cita nostāja.
Pievēršoties citam aspektam. Ko Lietuva domā par gaidāmo Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vizīti Latvijā?
Tas ir labi! Katra valsts izvēlas to, ko pie sevis aicināt un uzņemt. Mēs vienmēr esam iestājušies par pārmaiņām, ja tās nes sava veida labumu visiem. Mēs neatbalstām vizītes tikai formāla ieraksta pēc, bet iegūtie kontakti, protams, ir ļoti svarīgi. Tāpat gan jau esat pamanījuši, ka arī mēs sākam vairāk komunicēt ar Baltkrievijas pusi. No vienas puses ir šīs nesaskaņas Astravjecas jautājumā, kur mēs savu pozīciju nevaram mazināt, bet no otras puses mēs tuvināmies, jo uzskatām, ka labas attiecības ir ļoti svarīgas. Protams, ne tik nozīmīgos jautājumos, kā minēju iepriekš, bet tomēr mēs ejam uz tuvināšanos.
Tad jājautā, kādu vēsmu uz vizīti šī tikšanās atstās mūsu valstu starpā?
Mēs uzticamies kaimiņiem – latviešiem. Mums nav iemesla domāt, ka jūs darīsiet kaut ko tādu, ka attiecības varētu ietekmēt negatīvi. Kā jau minēju – kontakti ir svarīgi un tiem ir jānes kaut kāds rezultāts. Noteikti mēs sagaidām arī to, ka valsts neaizmirsīs arī par Astravjecas jautājumu, par kuru jau diskutējām iepriekš.
Sarunas noslēgumā vēl vēlējos pajautāt, vai nevarētu būt tā, ka Latvijas labas gribas žests, uzņemot vizītē Lukašenko kungu, atbalsotos arī transporta un tranzīta jomā?
Ja visu pušu starpā valda veselīga konkurence, tad problēmām nevajadzētu būt. Pašlaik mēs runājam par drošību, un tranzīta jautājums to neskar. Kā jau minēju, mums ir labas attiecības ar Baltkrieviju arī tranzīta jautājumā – viņi izmanto mūsu ostu Klaipēdā, jo tā ir tuvākā osta Baltkrievijai. Šeit pastāv konkurence, un uzskatu, ka, ja notiks pārmaiņas, tad tām ir jābūt labi pamatotām, caurspīdīgām, kas balstītas zināmos noteikumos.
Paldies!
Paldies!
