Lietuvas aizsardzības ministrs brīdina par Krievijas provokācijām saistībā ar Kaļiņingradas apgabala tranzītu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievija varētu izmantot provokācijas saistībā ar Kaļiņingradas apgabala tranzīta ierobežojumiem, tomēr Lietuva un sabiedrotie NATO seko līdzi situācijas attīstībai reģionā un ir gatavi reaģēt, trešdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

"Ja militāros spēkus vada, es atvainojos, stulbeņi, protams, ka var gaidīt jebko, tomēr mēs esam reālistiski, mums ir sabiedrotie, mēs redzam kopainu Baltijas jūrā, mēs zinām pasākumus, kurus varam izmantot.

Tādēļ šajā gadījumā par mūsu iespējām esmu mierīgs," trešdien teica Anušausks, atbildot uz jautājumu, vai Krievijas draudi par nopietnām sekām Lietuvai ir tikai tukši vārdi.

"Protams, ja otra puse izmanto provokācijas, kas ir iespējams, mēs to nevarēsim paredzēt," atzina Lietuvas aizsardzības ministrs.

Pēc Krievijas brīdinājumiem ASV Valsts departaments paziņojis, ka Vašingtona pilnībā atbalsta Lietuvu un ASV apņemšanās ievērot NATO 5. pantu un Lietuvu aizstāvēt ir dzelžaini stingra.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs otrdien Kaļiņingradā paziņoja, ka Maskava drīzumā atbildēs uz Lietuvas lēmumu ierobežot dzelzceļa kravu pārvadājumus, draudot, ka Lietuvas iedzīvotāji nopietni izjutīšot šo pasākumu sekas.

Anušausks tādus paziņojumus noraidīja kā dezinformāciju un draudus.

"Mēs to nejutīsim. Lielākās izmaiņas, ko jau esam sajutuši, ir Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas, kas ietver bēgļus un ekonomikas problēmas. Mēs to esam jutuši, un tas ir viņu agresīvās politikas rezultāts," paskaidroja ministrs.

Viņš pauda pārliecību, ka vienīgais instruments Krievijas rokās ir kiberuzbrukumi. Aizsardzības ministrs norādīja, ka nav iespējams īstenot Krievijā izskanējušos draudus bloķēt Klaipēdas ostu.

Arī bijušais Lietuvas vēstnieks Krievijā Eitvīds Bajarūns atzinis, ka Krievijas draudi ir nopietni uztverami, tomēr iemesla panikai nav, jo Krievijai nav iespēju izpildīt visus izteiktos draudus.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvas pusē ir patiesība, proti, nekāda Kaļiņingradas blokāde, kā apgalvo Maskava, nenotiek, bet atbilstoši Eiropas Savienības (ES) pieņemtajām sankcijām apturēts atsevišķu preču, piemēram, tērauda, melnā metāla un cementa, tranzīts. Pasažieru un citu preču pārvadājumi nav ierobežoti.

Tomēr Eiropas Savienības vides komisārs Virgīnijus Sinkevičs kritizēja savu valsti Lietuvu par nespēju laikus sagatavot stratēģisko komunikāciju, lai atbildētu uz Krievijas draudiem.

Viņš otrdien žurnālistiem Briselē uzsvēra, ka Krievijas nostāja bija paredzama, jo Maskavai tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu ir jūtīgs jautājums.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova trešdien žurnālistiem teikusi, ka Maskavas atbilde Lietuvai būs praktiska, nevis diplomātiska.

Lietuva, ievērojot ES noteiktās sankcijas, kas spēkā stājās pagājušajā nedēļā, ir ierobežojusi atsevišķu preču tranzītu, bet Krievija to dēvē par Kaļiņingradas apgabala blokādi.

Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs sestdien paziņoja, ka Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Cargo" informējis Krievijas anklāva dzelzceļa operatorus par aizliegumu no 18. jūnija pārvadāt daudzas preces, jo ir noteiktas sankcijas.

Gubernators pauda, ka aizliegums ietekmēs 40-50% uz un no citiem Krievijas reģioniem eksportētās un importētās preces, kuru pārvadājumi notiek caur Lietuvu. To vidū ir būvmateriāli, cements un metālu produkcija.

Lietuvas Ārlietu ministrija norādījusi, ka 17. jūnijā spēkā stājas ES sankcijas Krievijas tērauda un citas dzelzs produkcijas importam un tranzītam bloka teritorijā. Šāds aizliegums iekļauts 15. martā pieņemtajā ES ceturtajā sankciju paketē.

Dzelzceļa pasažieru satiksme ar Kaļiņingradas apgabalu tiek īstenota caur Lietuvas teritoriju bez izmaiņām, bet lidmašīnas lido virs Baltijas jūras, jo ES valstu gaisa telpa Krievijai ir slēgta.

Kaļiņingradu, kas agrāk bija Austrumprūsijas ostas pilsēta Kēnigsberga, 1945. gada aprīlī Sarkanā armija sagrāba no nacistiskās Vācijas kontroles un pēc Otrā pasaules kara pievienoja Padomju Savienībai. Tagad Krievijai piederošā teritorija Baltijas jūras piekrastē robežojas ar NATO dalībvalstīm Lietuvu un Poliju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti