"Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, migrantu sociālajos tīklos izplatās informācija, ka šis maršruts, iespējams, veras ciet, ka tas ir grūts un neperspektīvs. Varētu būt, ka tas mums nāks par labu," viņa otrdien sacījusi radiostacijai "Žiniu radijas".
Skaisgirīte norādījusi, ka nelegālo migrantu plūsma jau sarukusi, tomēr, neraugoties uz Lietuvas lēmumu neielaist viņus valsts teritorijā, robežsargi ik diennakti fiksē līdz pat pussimtam mēģinājumu šķērsot robežu.
Pēc viņas teiktā, problēmu nebūt nevar uzskatīt par atrisinātu.
"Lai nu kā, mums jau ir 4000 cilvēki, ar kuriem kaut kas jāiesāk. (..) Viņu patvēruma pieprasījumi jāizskata ļoti ātri," uzsvērusi prezidenta padomniece.
Viņa atzinusi, ka sākotnēji Lietuvai nav īpaši labi izdevies tikt galā ar migrācijas krīzi, taču situācija sākusi uzlaboties pēc Valsts aizsardzības padomes sēdes un prezidenta sarunām ar premjeri Ingrīdu Šimonīti un valdības ministriem, kad pieņemti lēmumi par migrantu sūtīšanu atpakaļ un fiziskas barjeras izbūvi gar robežu.
Kā ziņots, krasi pieaugot nelegālo migrantu plūsmai pāri Baltkrievijas robežai, Lietuva vasarā izsludināja ārkārtējo situāciju. Kopš 3. augusta saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi migrantiem liek doties atpakaļ.
No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4100 nelegālo migrantu, bet kopš rīkojuma stāšanās spēkā šķērsot robežu neatļautās vietās liegts vairāk par 2000 ārvalstnieku.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Lietuvas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Baltijas valstis šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādījis, ka ES ir jāpalīdz risināt situāciju ar migrantiem, arī Latvijā problēma ir aktuāla.
