Lietuva vēršas Starptautiskajā krimināltiesā par Krievijas iebrukumu Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lietuva ir vērsusies ar prasību Starptautiskajā krimināltiesā ar lūgumu sākt izmeklēšanu par Krievijas un Baltkrievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska ir paziņojusi, ka rīcība ir nepieciešama nekavējoša.

Iepriekš arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka strādājis pie četriem iesniegumiem starptautiskajām tiesām, tajā skaitā Starptautiskajai Krimināltiesai Hāgā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. 

Ukraina svētdien jau oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskajā tiesā Hāgā.

Tikmēr Vācijas aizsardzības ministre ir paudusi bažas par skaidri redzamajiem kodolieroču pielietošanas draudiem no Vladimira Putina puses. Pēc viņas vārdiem Vācija šo jautājumu aktualizēšot arī NATO līmenī.

Sagaidāms, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien vakarā uzņems gan Vācijas kancleru Olafu Šolcu, gan Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, lai spriestu gan par Ukrainu, gan par Eiropas suverenitāti.

Pirmdienas rītā tika saņemtas ziņas, ka Ukrainā Berdjanskas pilsēta Azovas jūras krastā ir pārgājusi ienaidnieku rokās, taču vēlāk publiskoti video, kur virs pilsētas vadības ēkas joprojām plīvo Ukrainas karogs, bet iedzīvotāji, stāvot blakus krievu bruņutehnikai dzied Ukrainas himnu.

Krievijas aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir ieguvusi pilnīgu kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, aktīvi ziņojot par Ukrainas pretgaisa aizsardzība sistēmu likvidāciju. Šīs ziņas izskanējušas laikā, kad Mariupoles mērs Vadims |Boičenko paziņojis par vietējo ciematu bombardējušā krievu lidaparāta notriekšanu.


KONTEKSTS:
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica sankcijas pret Putina režīmu, tajā skaitā Krievijas bankas tiks atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, tiks aizliegtas visas Krievijas Centrālās bankas transakcijas un iesaldēs visus tās aktīvus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti