Lietuvas Bankas vadītājs Vits Vasiļausks ir pārliecināts, ka problēmu nebūs. Lietuvā jau nogādātas kravas ar eiro banknotēm. Aprites sākumu gaida Lietuvas eiro monētas. Lietuvas centrālajā bankā atzīst, ka eiro ieviešanas procesā daudz kas aizgūts no Latvijas un Igaunijas pieredzes. Viens no šādiem aizguvumiem ir eiro sākuma komplekti. Cilvēki pēc tiem ir gatavi stāvēt ļoti, ļoti garās rindās. Šobrīd viens šāds komplekts maksā 40 litus un tajā ir 11,59 eiro, ko iedzīvotāji varēs iztērēt nākamā gada pirmajās dienās.
Lietuvas valstij vienotās valūtas ieviešana izmaksājusi 600 miljonus eiro. Lielu daļu no tām veidojušas iemaksas Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismā. Ieguvumi gan būs lielāki.
„Pozitīvais iespaids būs jūtams vairākos veidos. Mēs gaidām izaugsmi eksportā. Otra labā lieta ir lielākas konkurences iespējas kopējā Eiropas tirgū. Treškārt, ieplūdīs vairāk investīcijas, jo Lietuvas tirgus kļūs par daļu no kopējā Baltijas valstu tirgus, kurā būs vienota valūta. Tāpat mēs gaidām procentlikmju samazināšanos kā privātajam, tā valsts sektoram,” uzskaita Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks.
Piesardzīgāk uz notiekošo raugās uzņēmēji, kuri tūlītējus ieguvumus investīciju pieplūduma veidā negaida. „Pats pozitīvākais ir tas, ka mēs pievienojamies klubam, kur ir vienoti noteikumi - Māstrihtas kritēriji. Gan attiecībā uz budžeta deficītu, gan attiecībā uz valsts parāda apjomu. Vēl viens moments - tomēr visu šo monetāro politiku pārraudzīs Eiropas Centrālā banka,” norāda Lietuvas Darba devēju konfederācijas prezidents Dans Arklausks.
Viņš skaidro, ka līdzīgi kā Latvijā līdz šim Lietuvai nav veicies ar banku un finanšu sistēmas uzraudzību. Pēc eiro ieviešanas tādiem gadījumiem kā „Ūkio” bankas maksātnespējai vai „Snoras” bankrotam, nevajadzētu atkārtoties.
Tikmēr Finanšu ministrijā uzsver, ka pievienošanās eirozonai ir ģeopolitisks solis.
„Pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai ir solis, kas Lietuvu pilnībā iekļauj Eiropas Savienībā. Tas bija pēdējais solis, lai kļūtu par daļu no Eiropas galveno valstu grupas. Šis solis nodrošina sava veida maigās drošības garantijas, jo stingrās nāk no dalības NATO,” saka Lietuvas finanšu ministra vietnieks Aļģimants Rimkūns.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā dubultās naudas aprites periods plānots vien divas nedēļas. Pēcāk pusgadu to varēs mainīt komercbankās, bet mūžīgi Lietuvas Centrālajā bankā. Kaut Lietuvas sabiedrība eiro ieviešanu atbalsta, tirgotāji tomēr mana zināmu patērētāju nedrošību. „Šajā periodā mēs redzam tirdzniecības apjomu pieaugumu. Cilvēkos valda neziņa par to, kas būs. Šobrīd viņi vēlas tērēt vairāk - gan pērkot jaunus auto, gan televizorus, gan drēbes. Pēc 1. janvāra mēs jutīsim tirdzniecības apgrozījuma samazinājumu, jo sabiedrība mēģinās saprast, vai nav samazinājusies pirktspēja. Tādējādi gada pirmajā ceturksnī mēs gaidām kritumu, bet pēcāk apjomi atjaunosies,” pauž Lietuvas tirdzniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis Laurins Vilims.
Gluži tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā šajā laikā valsts ieviesusi cenu monitoringu un akciju "Godīgs eiro ieviesējs". Lai gan jau saņemtas sūdzības par konkrētiem uzņēmējiem, pārkāpumi nav bijuši tādi, lai atbildīgajām valsts iestādēm nāktos piemērot sodus.
