„Mēs esam pārsteigti un norūpējušies par nesenajiem signāliem, kas sūtīti Krievijai un kas tai sniedz kopumā optimistisku perspektīvu,” rakstīts abu valstu ārlietu ministru kopīgajā vēstulē.
Brīdinājums raksturo Austrumeiropas bažas par to, ka Rietumi varētu mazināt savu spiedienu uz Kremli attiecībā uz tā politiku Ukrainā, pretī saņemot palīdzību kara pārņemtajā Sīrijā.
Vēstulē kritizēta ES līderu izteiktā gatavība ciešāk sadarboties ar Krievijas dibināto Eirāzijas Ekonomikas savienību.
Tajā norādīts, ka Krievijas ārpolitikā un iekšpolitikā nav vērojamas pārmaiņas, par kurām tā būtu pelnījusi attieksmes maiņu saistībā ar sankcijām, kuras noteiktas pēc agresijas Ukrainā. Pagaidām nav izpildīti būtiskākie Minskas pamiera vienošanās noteikumi.
Šādu pozīciju vizītes laikā Ukrainā apstiprinājis arī Polijas prezidents. "Ukraina ir mūsu stratēģisks partneris. Mēs cieši uzraudzīsim Minskas nolīgumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka pirmais solis ceļā uz mieru Ukrainā ir tā pilnīga īstenošana. Mums ir jādara viss iespējamais, lai to panāktu. Termiņš ir šī gada beigas. Līdz tam mēs uzskatām, ka sankciju politika ir jāturpina. Pasaule nedrīkst atteikties no šīs politikas. Sankcijas tiks turpinātas. Mūsu nostāja ir viennozīmīga," pauda Polijas prezidents Andžejs Duda.
Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs atgādina, ka Krievijai ir jāciena Ukrainas integritāte.
Vaščikovska un Linkeviča vēstule uzrakstīta pēc tam, kad Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers mudināja ES uz ciešāku sadarbību ar Krieviju un Eirāzijas Ekonomikas savienību.
Junkers bija informējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka komisija analizēs iespējas veicināt ciešākas ES un Eirāzijas Ekonomiskās savienības attiecības. Otrdien Itālijas premjers Mateo Renci paziņojis, ka sankciju režīma maiņa tiks apspriesta jau tuvākajos mēnešos. Vienprātība par to turpināšanu nav arī Vācijas augstākajām amatpersonām, kura atbalsta jaunus enerģētikas projektus ar Krieviju - konkrēti gāzesvada "Nordstream" otro kārtu.
Sagaidāms, ka ES pagarinās sankcijas pret Krieviju vēl uz sešiem mēnešiem jeb nākamā gada pirmo pusi ar iespēju, ka sankcijas var tikt pagarinātas arī pēc tam.
