Taču eksperti lēš, ka vēl viens spriedzes avots varētu būt arī novembrī gaidāmais Austrumu partnerības samits Viļņā, kur ES gatavojas parakstīt ciešākas sadarbības līgumus ar sešām bijušajās PSRS valstīm.
Lietuva un Krievija šobrīd nonākusi vairākās strīdu krustugunīs. Vispirms par piena produktu importu. Kopš septembra vidus Krievijas muita veic pastiprinātas Lietuvas autopārvadātāju vesto kravu pārbaudes, bet pirms pāris dienām Krievijas Federālā Patērētāju tiesību un cilvēku labklājības jomas uzraudzības dienests „Rospotrebnadzor” lūdzis Krievijas Federālajam muitas dienestam pastiprināti pārbaudīt Lietuvas piena produktus. Dienests to pamatoja ar to, ka Lietuvas pārtikas produkcijas kontrole devusi neapmierinošus rezultātus un tādēļ konstatēts, ka lielam daudzumam Lietuvā ražotas produkcijas ir augsti sanitāri epidemioloģiski riski.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs brīdinājis, ka šādas Krievijas rīcības dēļ var pasliktināties Maskavas attiecības ar ES, uz ko Krievija „Rospotrebnadzor” vadītāja Genadija Oņiščenko personā reaģējusi, nosaucot Lietuvu par „mikroskopisku jaunveidojumu”, kam ir „gandrīz impēriska retorika”, un draudējusi, ka Krievija varētu aizliegt Lietuvas piena produktu importu jau nākamnedēļ.
Taču šis nav pēdējo dienu vienīgais Lietuvas konflikta punkts ar Maskavu. Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka gatavojas izvirzīt apsūdzības Krievijas gāzes koncernam "Gazprom" saistībā ar bažām, ka tas negatīvi ietekmē konkurenci Centrālajā un Austrumeiropā.
Lietuva ir viena no tām valstīm, kurai „Gazprom” piemēro nesamērīgi augstas cenas, un tā šobrīd Krievijas gāzi iepērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā. Turklāt Lietuva Briselē vairākkārt apsūdzējusi „Gazprom” negodīgā cenu politikā. Lietuvas premjerministrs Aļgirts Butkevičs apsveicis EK lēmumu, sakot, ka pēdējos sešos gados „Gazporm” enerģijas cenas Lietuvā pieaugušas par 600%.
Savukārt eksperti lēš, ka vēl viens Krievijas neapmierinātības iegansts ir fakts, ka Lietuva, būdama ES prezidējošā valsts, kā vienu no sava pusgada darbības svarīgākajiem mērķiem ir izvirzījusi Austrumu partnerību, proti, ES attiecību nostiprināšanu ar vairākām bijušā PSRS bloka valstīm.
Novembrī Viļņā norisināsies Austrumu partnerības samits, uz kuru gaida ierodamies Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Armēnijas, Baltkrievijas un Azerbaidžānas vadītājus, lai noslēgtu ciešākas sadarbības līgumus. Krievija jau ir izdarījusi spiedienu uz visām šīm valstīm, draudot ar ekonomiskām sankcijām un tirdzniecības sakaru pārtraukšanu, ja tās nepievienosies Krievijas veidotajai Eirāzijas savienībai un Muitas ūnijai.
