Igaunijā un Lietuvā pedagogu vakcinācijas rādītāji ir augstāki nekā Latvijā, kur pašlaik vakcinēta tikai nedaudz vairāk kā puse (53%) pedagogu. Pēc ekspertu domām, drošai mācību procesa nodrošināšanai vajadzētu vakcinēt vismaz 80% izglītības iestāžu darbinieku.
Lai izbeigtu haosu bērnu izglītībā
Pagājušā gada nogalē ANO bērnu fonds (UNICEF) paziņoja, ka Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir radījusi haosu bērnu izglītībā un, lai risinātu šo situāciju, ārkārtīgi svarīga ir skolotāju vakcinācija. Tieši tāpēc UNICEF aicināja skolotājus noteikt par prioritāri vakcinējamu grupu tūlīt pēc tam, kad būs sapotēti medicīnas aprūpes darbinieki un dažādu riska grupu pārstāvji. Tas ļautu pasargāt skolotājus no vīrusa, ļautu viņiem pasniegt stundas klātienē un nodrošinātu skolu darba nepārtrauktību.
Taču daudzas valstis izvēlējās atšķirīgus scenārijus, un izņēmums nav arī Baltijas valstis.
Kā sarakstē ar Latvijas Radio norādīja Igaunijas Izglītības ministrijas pārstāvis Stens Ostmā, izglītības iestādēs strādājošo vakcinācija sākās jau februārī. Sākotnēji tika vakcinēti pamatskolu un vidusskolu skolotāji, kuriem sekoja pirmsskolu, profesionālo skolu, kā arī augstākās izglītības iestāžu darbinieki.
“Līdz 24. maijam pilnībā bija vakcinējušies 73 procenti no pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem, 85 procenti no vispārējās un 18 procenti no profesionālajās izglītības iestādēs strādājošajiem.
Mēs vairs neveicam šo datu apkopošanu, jo maija beigās vakcinācija kļuva pieejama pilnīgi visiem, neatkarīgi no viņu vecuma vai profesijas,” norāda Ostmā. “Jāpiebilst, ka no februāra vakcinācija bija primāri pieejama dažādām vecuma grupām un personām ar veselības problēmām. Tādējādi skolotāji var būt dabūjuši vakcīnu agrāk, vēlāk vai citā vietā.”
Varētu vakcinēt arī skolēnus
Igaunija apsver iespēju rudenī uzsākt arī skolēnu vakcināciju, šim procesam piesaistot gan ģimenes ārstus, gan skolu medmāsas. Pašlaik bērni vecumā no 12 līdz 15 gadiem var piereģistrēties potēšanai digitālajā reģistrā, taču rudenī masu vakcinācijas centros šāda iespēja vairs netiks piedāvāta.
Tāpēc arī tiek meklēti citi risinājumi. Kā raidījumam “Aktuālā kamera” izteicies Igaunijas veselības ministrs Tanels Kīks, līdz ar skolēniem varētu vakcinēt arī tos pedagogus, kas to vēl nav izdarījuši.
“Mēs pašlaik risinām sarunas ar izglītības un zinātnes ministri Līnu Kersnu, lai piedāvātu vakcināciju visai skolu saimei – tas nozīmē gan skolēniem, gan skolotājiem. Un, cerams, ka mēs spēsim to paveikt ar vairākām vakcīnām, jo pašlaik kompānijas “Moderna” vakcīnai vēl ir jāsaņem atļauja izmantošanai 12 līdz 15 gadu vecu jauniešu grupā,” vēsta veselības ministrs.
Vakcinācija nav obligāta, bet lielākā daļa ir vakcinējušies
Arī Lietuvas Izglītības ministrija uz Latvijas Radio jautājumiem atbildēja rakstiski. Ministrijas komunikācijas departamenta vadītāja Nomeda Barauskiene atgādina, ka dažādu izglītības iestāžu – bērnudārzu, skolu un augstskolu – darbinieki tika noteikti kā prioritāri vakcinējamo personu grupa un vakcinācija sākās jau februārī, varas iestādēm cerot uz pedagogu godaprātu.
“Lai arī vakcinācija nav obligāta, vairums jeb aptuveni 70 procenti no izglītības iestādēs strādājošajiem jau ir vakcinējušies. No 131 0000 līdz šim pilnībā ir vakcinējušies 89 000, savukārt vēl 6000 ir saņēmuši pirmo vakcīnas devu.”
Lietuvā sākotnēji tika noteikts, ka tiem pedagogiem, kuri atsakās vakcinēties, obligāti reizi desmit dienā jāveic Covid-19 tests, bet, ja pedagogs atsakās darīt arī to, darba devējam bija tiesības šos cilvēkus uz laiku atstādināt no amata.
Jūnija beigās Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte īpaši vērsās pie skolēniem, aicinot arī viņus aktīvi doties vakcinēties. Pēc Šimonītes vārdiem, gados vecie cilvēki aicinājumu ir sadzirdējuši, taču gados jaunie ir visai kūtri, un tas pirms nākamā mācību gada sākuma var radīt nopietnus sarežģījumus pilnvērtīgi atsākt mācības klātienē. Premjerministre arī uzskata, ka tieši jauniešu vakcinācija ir viens no atslēgas faktoriem, lai saslimstību valstī noturētu zemā līmenī.
