Līdz nākamā gada septembrim Lietuvā uz austrumu robežas plānots izbūvēt nožogojumu gandrīz 400 kilometru garumā. Pirmo barjeru veidos no piecām vai sešām dzeloņstiepļu spirāļu kārtām, bet vēlāk līdztekus tām tiks uzbūvēts četrus metrus augsts žogs.
Vienlaikus pašlaik nožogojumu izveido robežas neaizsargātākajos posmos. Dzeloņstiepļu barjera jau ierīkota vairāk nekā 140 kilometru garumā, un kopējās projekta izmaksas ir apmēram 120 miljoni eiro.
Tikmēr iekšlietu ministres vietnieks Arnolds Abramavičs paziņojis, ka
Lietuvas nepildīs visus gaidāmos “Frontex” ieteikumus par būtiskiem grozījumiem migrantu atraidīšanas politikā.
Migrācijas krīze pie Baltkrievijas robežas nav radusies dabiskā ceļā, un hibrīduzbrukumu mākslīgi izraisīja kaimiņvalsts varas iestādes, bet politikas maiņa realitātē nozīmētu atvērt valsts robežas, pauda ministrs.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
