Lietuvas valdošās koalīcijas partija „Kārtība un taisnīgums” tikko ierosinājusi rīkot juridiski saistošu referendumu jautājumā par eiro ieviešanu, bet tās partneri šo ideju vērtējuši skeptiski.
Nesen publiskotā socioloģisko pētījumu kompānijas TNS LT aptaujā lietuvieši atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par eiro. Respondentiem visvairāk rūp praktiskie jautājumi, kas saistīti ar eiro ieviešanu, kā arī šā soļa ietekme uz Lietuvas ekonomiku.
Šos jautājumus otrdien radio „Laisvoji banga” ēterā pārsprieduši DNB bankas Ekonomisko pētījumu nodaļas vadītāja Jekaterina Rojaka un ekonomists Valdemārs Katkus.
Kā uzskata Rojaka, ierosinājums rīkot referendumu ir nepamatots, jo par eiro ieviešanu lietuvieši faktiski jau esot balsojuši - būtībā šis jautājums bijis ierēķināts referendumā par Lietuvas pievienošanos ES.
„Protams, iestāšanās datums nebija noteikts, bet patiesībā solījumu jau esam devuši. Būtībā var teikt, ka referendums jau noticis un tauta nobalsojusi,” izteikusies ekonomiste.
Pretēju viedokli paudis Katkus, norādot, ka kopš tā laika parādījušies jauni apstākļi.
„Šai laikā eirozonā notikušas daudzas pārmaiņas. Parādījies eiro stabilizācijas fonds, kurā mums sākumā nāksies iemaksāt 750 miljonus litu (153 miljonus latu) kā dalības kapitālu un vēl ieķīlāt aptuveni piecus miljardus litu no Lietuvas valdības budžeta,” uzsvēris eksperts. „Šis jaunais fonds, kas sāka darboties pirms aptuveni gada, atrodas ārpus mūsu iestāšanās līguma un arī paša Māstrihtas līguma ietvariem.”
„Stājoties ES mēs apņēmāmies ieviest eiro, bet nebija nekādas runas par to, ka līdz ar eiro ieviešanu tiks ieķīlāta Lietuvas nodokļu maksātāju nauda,” viņš piebildis.
Kā domā Katkus, nav arī iemesla apgalvot, ka referendums Lietuvā radītu riskantu precedentu Eiropā.
„Referendumi jau notikuši gan Dānijā, gan Zviedrijā. Atšķirība ir politiķu galvās. Tiklab Dānijā, kā Zviedrijā politiķi nolēma, ka referendums vajadzīgs, jo eiro ieviešana ir ārkārtīgi svarīgs notikums - manuprāt, seku ziņā tas ir daudz sarežģītāks nekā jautājums, vai celt atomelektrostaciju,” viņš spriedis.
Atšķirīgus viedokļus ekonomisti izteikuši arī jautājumā par iespējamajām cenu pārmaiņām pēc Lietuvas iestāšanās eirozonā.
„No pieredzes varu teikt, ka telpas manipulācijām paliek aizvien mazāk un mazāk. (..) Agrāk varēja runāt par cenu noapaļošanu uz nepareizo pusi, bet pašlaik šis process jau tiek kontrolēts,” apgalvojusi DNB bankas eksperte.
Pēc viņas teiktā, faktiski visas valstis, kas iestājušās eirozonā, piedzīvojušas tikai tādu pašu inflāciju, kāda bijusi arī pie eirozonas nepiederošajās ES valstīs.
Katkus tikmēr pieļāvis, ka cenas varētu palikt tādas pašas, taču valūtas nomaiņa varētu tikt izmantota par ieganstu nelabvēlīgai algu pārrēķināšanai.
Ekonomists arī paudis šaubas, vai Lietuvai būtu jāsteidzas pievienoties lielu parādu māktajai eirozonai 2015.gadā, kā šobrīd iecerēts, ja lietuvieši paši nav aizņēmušies lielu naudu.
„Mūsu parādi atšķiras par vairāk nekā 52%, Māstrihtas kritērijus eirozonā šobrīd neviens neievēro, faktiski līgums ir miris, un mēs tagad stāsimies iekšā kā finanšu donori,” viņš izteicies.
Eksperts uzskata, ka vispirms Lietuvai būtu jāmeklē ceļi, kā tikt galā ar nesenās finanšu krīzes sekām.
Rojaka savukārt norādījusi, ka Lietuva „netiek spiesta” pievienoties eirozonai tieši 2015.gadā, bet tā varētu palaist garām lielisku izdevību, kāda nākotnē tai tik drīz varētu neparādīties.
„Vienīgā lieta, ka mēs arī šobrīd tikai par mata tiesu iekļaujamies Māstrihtas kritērijos. Ja Grieķija nebūtu svītrota no aprēķina formulas, mēs faktiski neatbilstu inflācijas kritērijam,” viņa atgādinājusi. „Ja reiz mums tik grūti klājas ar šo kritēriju, tad apstākļos, kad eirozonas valstīs sāktos straujāka izaugsme, mēs inflāciju vispār vairs nekontrolēsim. (..) Mums būs ļoti niecīgas izredzes pildīt standartkritērijus, lai atbilstu eirozonas "griestiem”.
Tikmēr Lietuvas banku asociācijas prezidents Stasis Krops, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai vajadzīgs eiro, paudis viedokli, ka lits uzskatāms par „surogāteiro”.
Pēc viņa sacītā, Lietuvai nav savu patstāvīgu fiskālās politikas sviru, un šī ievainojamība izpaužas pasaules krīžu gadījumā, kad par risku nākas maksāt gan uzņēmējiem, gan pilsoņiem, apkalpojot parādu sakarā ar pieaugušām procentu likmēm un sarukušām investīcijām.
Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks, kas pašlaik pilda atvaļinājumā esošā premjerministra Aļģirda Butkeviča pienākumus, referenduma ideju vērtējis skeptiski, prognozējot, ka tā nesaņems nedz valdības, nedz Seima atbalstu, jo vienošanās par eiro nepieciešamību jau panākta.
Viņš arī aicinājis lietuviešus neuztraukties par informācijas nepietiekamību eiro ieviešanas jautājumā, jo, tuvojoties noteiktajam laikam, plānota intensīva informācijas kampaņa.
