Lai gan iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai Lietuvā jau pārsniedz 50% un lietuvieši ņēmuši vērā arī Latvijas pieredzi, atbildīgais mirklis mūsu dienvidu kaimiņvalstī pienācis ar līdzīgu satraukumu, kā Latvijā pērn. Vēl gada pēdējās dienas būtiskas rindas izveidojās pie naudas iemaksas bankomātiem, jo iedzīvotāji, līdzīgi kā Latvijā, secināja, ka vienkāršākais veids naudas maiņai ir bankas kontā. Satraukti par jauno valūtu ir mazie tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, no kuriem daži pat atklāj, ka uz dažām dienām nestrādās, jo sagādāt tuvākajām dienām neieciešamos skaidrās naudas krājumus tomēr ir pārāk apgrūtinoši. Paņevēžā strādājošs taksometra šoferis Gintars Zaranka Lietuvas Radio norāda, ka tuvākajās dienās nāksies samierināties ar jauniem pienākumiem:
„Nāksies sev līdzi vadāt divas valūtas, tāpat arī visu rēķināt un konvertēt šīs valūtas. Ja klients man maksās litos, tad taksometra šoferis atlikumu varēs izdot tikai eiro valūtā. Nu tā sanāks, ka taksometra šoferis būs tāds kā grāmatvedis šajā laikā.”
Par spīti bažām par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas lietuvieši uz jauno valūtu raugās labvēlīgi un prognozē, ka pēc laika pieradīs un būs ieguvēji. Lielā mērā to var izskaidrot ar faktu, ka gaidāmā pāreja uz eiro nav sadārdzinājusi Lietuvas iedzīvotāju ikdienu.
„Saskaņā ar Statistikas departamenta datiem, šī gada laikā preču patēriņa cenas faktiski ir pat samazinājušās - vidēji par 0,3 procentiem. Savukārt pakalpojumu cenas ir nedaudz palielinājušās - aptuveni par diviem procentiem,” stāsta Lietuvas Ekonomikas ministrijas ekonomikas attīstības departamenta pārstāve Asta Aviete.
Emocionāli vieglāk pieņemt atteikšanos no nacionālās valūtas lietuviešiem palīdz arī fakts, ka eiro valūtas monētas, tāpat kā litu monētas, rotās Lietuvas ģerbonī attēlotais bruņinieks Vītis auļojoša zirga mugurā. Bez tam, kā norāda Lietuvas Bankas pārstāvis Giedris Simonavičus, gan no loģistikas viedokļa, gan emocionāli patīkama ir apziņa, ka monētas kaltas Lietuvā.
„Ja salīdzinām atšķirības Latvijā un Lietuvā, tad skaidrs - viena no galvenajām lietām ir tas, ka mums ir sava monētu kaltuve. Tas diezgan lielā mērā vienkāršo procesu, jo atkrīt daudzas loģistikas problēmas. Visas monētas tiek kaltas Viļņā, no Viļņas tās tiek izplatītas pa visu reģionu. Jāņem vērā, ka monētu apjoms, kas jāizkaļ un jāizplata pa reģioniem un komercbankām, ir iespaidīgs. Šobrīd mūsu monētu kaltuve strādā trijās maiņās, bet jau varam priecāties - ir izkalti aptuveni 90% monētu, viss process norit atbilstoši plānam,” saka Simonavičus.
Tomēr pats nozīmīgākais iemesls, kāpēc Lietuvai pieņemt jauno valūtu ir vieglāk, ir svārstīgā situācija globālajā ekonomikā un arī ārpolitiskie satricinājumi. Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžius uzskata, ka Lietuva jau šobrīd ir ieguvēja no eiro ieviešanas, jo lēmums pievienoties eirozonai jau pagājušogad ir mazinājis devalvācijas riskus un uzlabojis naudas aizdevēju uzticēšanos Lietuvai.
„Tas ir ļoti grūti vai pat neiespējami saskaitīt, cik patiesībā eiro ieviešana lielā mērā veicinās valsts drošību. Bet nav nekādu šaubu, ka tālāki soļi, lai valsti integrētu Rietumeiropas sabiedrībā un tās kultūrā, gan intelektuālajā, gan ekonomiskajā kultūrā, noteikti uzlabos mūsu drošību. Un es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki Lietuvā to saprot. Un, protams, mēs un arī jūsu valsts ir gājusi cauri finanšu krīzei 2008.-2010.gadā un mēs jau bijām piesaistīti ar fiksētu kursu eiro, bet ārpus eirozonas – tātad, mums jau bija eiro, bet to vēl sauca par litu, un mums nācās rēķināties ar visām sekām, ko rada piesaiste valūtai, bet nebija nekādas iespējas ietekmēt situāciju un mums vienmēr bija devalvācijas risks,” vērtē Šadžius.
Latvijas iedzīvotājiem kaimiņvalsts pievienošanās eirozonai, neapšaubāmi, ir ieguvums, jo kļūs ērtāk ceļot un iepirkties, pateicoties iespējai vieglāk salīdzināt cenas. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuru uzkrājumos vēl ir Lietuvas liti, jāņem vērā, ka garantēta litu banknošu apmaiņa divus mēnešus vēl tiks nodrošināta Latvijas bankā, bet pēc tam litus būs iespējams apmainīt tikai Lietuvā.
