Latvijas un Lietuvas robeža Ezerē pie Vadakstes tilta. Abi ir reģionālās nozīmes ceļi. Latvijā ceļš stāv neremontēts, tikmēr Lietuvas pusē tas ir pārbūvēts. Uzliets jauns asfalts, ierīkota drenāža un ceļa apzīmējumi, turklāt gar brauktuvi izveidota īpaša asfalta apmale.
"Jūs domājat, ka ceļi Lietuvā ir labi, bet mēs tā nedomājam. Mēs uzskatām, ka aizvien finansējuma pietrūkst, un mēs labprāt savus ceļus redzētu vēl labākā stāvoklī," atzina Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.
Nesen Lietuva apstiprinājusi vērienīgu 15 gadu ceļu būves programmu. Tā paredz uzlabot automaģistrāli "Via Baltica" teju 200 kilometru garumā, ieguldot nepilnus 700 miljonus eiro. Pārbūvēs arī maģistrāles līdz Kauņai un Utenai. Galvenie ieņēmumi celtniecībai – degvielas akcīze.
"Tagad 48% no akcīzes iet ceļu būvei. Parlaments no nākamā gada to nolēma palielināt līdz 50% un vēl gadu vēlāk 52%. Akcīzes nodokļa ieņēmumu proporcionālais sadalījums, iespējams, ir galvenā atbilde, kāpēc Lietuvā mēs piešķiram vairāk naudas, pat ja mums ir vairāk vai mazāk tas pats ceļu kopgarums," piebilda ministrs.
Lietuvas ceļu būvnieki uzskata, ka naudas aizvien ir par maz.
"Mums jau bija pieredze, ka 2008. gadā ceļiem tika piešķirts līdz pat 80% akcīzes ieņēmumu. Tas ir pamata ceļu būves ieņēmumu avots [..]. Šie 50% ir viens no zemākajiem pēckrīzes periodā. Mums bija lielāks sadalījums, bet pēckrīzes periodā tas nav atgriezies normālā līmenī," atklāja Lietuvas ceļu būvnieku asociācijas “Lietuvos Keliai” priekšsēdētājs Rimvids Gradausks.
Tikmēr no degvielas iekasētā akcīzes nauda tiks arī grants ceļu pārklāšana ar asfaltu.
"Mums ir ļoti daudz grants ceļu. Mēs nolēmām, ka no 2030. gada mēs ieviesīsim Zviedrijas standartus, kas paredz, ka ar granti būs tikai 20% ceļu. Mēs uzskatām, ka tas uzlabos dzīvi laukos un iedrošinās cilvēkus dzīvot lauku apvidos, nevis pārcelties uz pilsētām," teica Lietuvas satiksmes ministrs.
Būvnieki šo lēmumu kritizē.
"Tas protams ir pareizi, bet apstākļos, kad tas tiek darīts uz maģistrālo ceļu rēķina. Tā ir nepareiza politika. [..] Uz tiem ir asfalts vēl kopš padomju gadiem, bet ātrums - 130 kilometri stundā.
Veidojas rises un ceļš nav drošs. Vienā un tai pašā vietā pirms divām nedēļām divas automašīnas cieta avārijā, jo risēs bija ūdens. Diemžēl gāja bojā viens cilvēks," norādīja Gradausks.
Tikmēr Latvijā vairāk naudas ceļiem sola tikai pēc akcīzes likmes celšanas.
"2021. gadā, kad mēs kritiski paskatāmies uz visiem nodokļiem, mēs varētu paskatīties arī uz nodokļa audzēšanu un attiecīgi novirzīšanu ceļu būvei," teica Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija). "Nauda pati par sevi nerodas, tā ir jānopelna. Valsts šo naudu var piesaistīt vai nu caur PPP [publiskās un privātās partnerības] projektiem, vai vairāk iekasēt nodokļos."
Lietuvā gan atzīst – publiskās partnerības projekti īstenoti arī tur, tomēr tie izrādās gan dārgāki, gan grūtāk finansējami, jo aizvien bankas tiem nevēlas piešķirt aizdevumus. Tikmēr Latvijā šādā veidā jau drīzumā taps Ķekavas apvedceļš.
