Lietuviešiem bibliotēkas remonts izmaksāja aptuveni 26 miljonus eiro. Vieni no pirmajiem ārzemniekiem, kas apciemoja un apsveica kaimiņus, bija Latvijas un Igaunijas kultūras ministri.
Bibliotēkas jaunā dzīve sākās ar ceremoniju, kuras elementi atgādināja olimpisko spēļu atklāšanu - videoinstalācijas, etniskas noskaņas, burti, vārdi un grāmatas. Tas viss notika piektdien, bet gaisā lidojošais burts “O” arī sestdien satiek apmeklētājus.
Maģija – joko bibliotēkas ģenerāldirektors Renalds Gaudausks. Viņš stāsta par vecās ēkas jauno dzīvi - daudzas telpas vēl stāv tukšas, grāmatu plaukti arī pustukši.
“Mums ir jāatrod pareiza mijiedarbība. Kādreiz tā bija datora un cilvēka interakcija. Taču tagad tā ir virtuālas vides, cilvēka un datora mijiedarbība. Darbojas visi trīs elementi. Un, domāju, ka bibliotēkas nākotne ir tādā mijiedarbībā,” saka Renalds Gaudausks.
Nesen Lietuvas bibliotēka kļuva par informācijas kara upuri. Vairāki izdevumi nopublicēja rakstus par to, kā bibliotēkā tiek iznīcinātas grāmatas. Rakstos minēta arī grāmatu valoda – krievu un poļu. Taču bibliotēkas pārstāvji, ieskaitot direktoru, noliedza šādu informāciju.
“Tā bija provokācija. Tas it kā sadedzinātās grāmatas stāv manā kabinetā. Varu parādīt..” saka Renalds Gaudausks.
Sākumā rekonstrukciju cerēja pabeigt 2011.gadā, taču globālās ekonomiskās krīzes dēļ, kas skāra arī Lietuvu, to neizdevās izdarīt. Un ne 2011., ne vēlāk, kad bibliotēka svinēja 95. gadadienu, tā arī neizdevās atrast naudu, lai pabeigtu pamatīgo remontu.
Kopā rekonstrukcijas darbi izmaksāja gandrīz 26 miljonus eiro, kas ir gandrīz desmit reizes lētāk par Latvijas Nacionālas bibliotēkas būvniecības un iekārtošanas izmaksām.
