Tāpat kā pāvests Jānis Pāvils Otrais, arī Pāvests Francisks divdesmit piecus gadus vēlāk Baltijā pirmo apmeklē Lietuvu un tur arī uzturēsies visilgāko laiku. Lietuva joprojām ir viens no mūsu reģiona katoļticības bastioniem, šajā ceturtdaļgadsimtā pārmaiņu ritms bijis īpaši straujš. Jānis Pāvils otrais Lietuvā viesojās pēc komunisma sabrukuma laikā, kad tikko bija izvests pēdējais padomju karaspēks, pāvests Francisks – viesojas Baltijas simtgadē ar vēstījumu par pārdzīvotajām pagātnes rētām, taču arī par sasniegto un nākamajām paaudzēm novēloto.
“Spēka smelšana no pagātnes nozīmē arī īpašas uzmanības pievēršanu jauniešiem, kuri ir ne vien valsts nākotne, bet tagadne, ja viņi spēj palikt savijušies ar savas tautas saknēm. Tauta, kas spēj jauniešiem radīt vidi izaugsmei un darbam, palīdzēs viņiem sajust, ka viņiem ir vadoša loma sabiedrības un kopienas veidošanā,” uzrunā teica pāvests.
Lietuva ir Romas katoļu baznīcas galvas pirmā pieturas vieta, kur viņš pavadīs arī svētdienu, lai pēc tam pirmdien dotos uz Latviju. Sestdienas pēcpusdienā uz Viļņas katedrāles laukumu devās pāvests Francisks, lai tiktos ar un uzrunātu tūkstošiem šeit sapulcējušos jauniešus. Tie ieradušies arī no citām valstīm, kā Baltkrievijas, Polijas, arī Latvijas. 27 gadus vecā Eva Kolomobo atbraukusi ar aptuveni 50 jauniešu grupu.
“Mēs šeit ieradāmies, protams, tāpat kā citi jaunieši, lai satiktu pāvestu,” viņa stāsta, un atzīst, ka viņai ļoti patīkot pāvesta Franciska skatījums uz dzīvi – ka nevajag visu sarežģīt.
Ticīgie arī atzina, ka kritika, ar kuru baznīca saskārusies pēdējā laikā, viņus sāpinājusi. Taču, kā norādīja kāds no sastaptajiem, Viļņas iedzīvotājs Marijus: "Tas ir skumji. Taču es domāju, ka pāvests ir patiess šīs pasaules līderis un ka viņš varbūt spēs no jauna iesēt miera sēklu baznīcā un iznīcinās šīs sliktās daļas.”
Pāvests Francisks sestdien pirms pusdienlaika ieradās Viļņā, kur lidostā svinīgā ceremonijā viņu sagaidīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un baznīcas pārstāvji.
Vēlāk televīzijā translētā uzrunā laukumā pie prezidenta pils valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un diplomātiem, Francisks norādīja, ka Lietuva svin 100. gadskārtu kopš valsts atjaunošanas. Pieskaroties globālākiem jautājumiem pāvests aicināja uz “toleranci, viesmīlību, cieņu un solidaritāti”: “Ja paskatāmies uz notiekošo pasaulē pašlaik, redzam, ka arvien vairāk balsu sēj šķelšanos un konfrontāciju – bieži izmantojot nedrošību vai konflikta situācijas. Un šīs balsis sludina, ka vienīgais veids, kā garantēt drošību un kultūras turpmāku pastāvēšanu ir iznīcināt vai izraidīt citus.
Šeit jums, lietuviešiem, ir savs īpašs vārds, ko teikt, lai palīdzētu – “pieņemt atšķirības”. Caur dialogu, atvērtību un izpratni jūs varat kļūt par tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu.
Tas ir nobriedušas vēstures auglis, ko jūs kā tauta varat piedāvāt starptautiskajai sabiedrībai un it īpaši Eiropas Savienībai. Jūs uz savas ādas esat izjutuši centienus uzspiest vienu modeli, kas atceltu dažādību aizbildinoties ar uzskatu, ka dažu privilēģijas ir svarīgākas nekā citu vai kopējais labums.”
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka Svētais Krēsls viens no pirmajiem atzina Lietuvas neatkarību: “Paldies, ka esat kopā ar mums un ka uz pasaules kartes vienmēr redzat mazākos. Jūsu vizīte ir liela dāvana Lietuvas valsts atjaunošanas simtgadē. Mēs zinām, ka jums cilvēki ir svarīgāki par jubilejām.
Taču šī gadskārta mums ir ļoti dārga, un tā ir neatraujama no Svētā Krēsla, kas vienmēr atbalstījis Lietuvas brīvību.”
Pāvests Francisks vizīti Lietuvā svētdien turpinās, dodoties uz Kauņu, kur vadīs Svēto Misi Santakas parkā. Organizatori sagaida, ka tajā piedalīsies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
