Izrādot īpašu godu, 1863. gada janvāra sacelšanās līderu bēru ceremonija notika Viļņas katedrālē. Pēc tam 21 zārks pārapbedīts Viļņas vecākajā kapsētā.
Pārapbedīto vidū ir arī galvenais sacelšanās komandieris. Baltkrievijā dzimušais Konstantīns Kaļinovskis vadīja pēdējos izmisīgos centienus atjaunot Polijas un Lietuvas kopvalsti pēc Polijas dalīšanas, taču neveiksmīgi.
Viņam un citiem komandieriem tika izpildīts nāvessods. Tikmēr Krievijas impērija mūsdienu Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas teritorijā, kā arī Latgalē sāka realizēt represijas un īpaši stingru rusifikācijas politiku.
Pārapbedīšanu pavadīja diskusijas par Kaļinovska valstisko piederību un to, vai viņa mirstīgās atliekas nevajadzētu atdot apbedīšanai Baltkrievijā. Pirms bēru ceremonijas Polijas un Lietuvas prezidenti gan aicināja izcelt kopīgo, nevis meklēt atšķirīgo.
“Man ir prieks, ka baltkrievi uzskata Kaļinovski par savu varoni. Tas ir ļoti labi. Es teiktu tā – mēs viņus visus uzskatām par saviem, kopējiem varoņiem. No mūsdienu perspektīvas ir ļoti grūti pateikt, kurš bija katras atsevišķās valsts varonis,” sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda.
“Šis ir reģionāli svarīgs notikums, kurš izceļ mūsu kopējo vēsturi un kopējo vēlmi iegūt brīvību,” norādīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Tikmēr Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko aicināja pārapbedīšanu neveikt, bet uz šo ceremoniju kā valsts pārstāvi tomēr nosūtīja vicepremjeru. Vienlaikus bēru ceremoniju pie katedrāles pavadīja Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti ar Baltkrievijas Demokrātiskās republikas karogiem.
Pašlaik var teikt, ka sacelšanās piemiņa un Kaļinovska personība šķeļ Baltkrievijas sabiedrību, jo baltkrievu opozīcijai viņš ir nacionālais varonis. Savukārt oficiālajām amatpersonām tas nav īpaši ērti viņa izteiktā pretkrieviskā noskaņojuma dēļ un īpaši tāpēc, ka Baltkrievija un Krievija atkal runā par apvienošanos.
Kaļinovska un citu sacelšanās līderu mirstīgas atliekas tika atrastas pēc tam, kad 2016. gadā Ģedimina kalnu skāra vairāki zemes nogruvumi. Pirms kalna stiprināšanas darbiem vēsturisko vietu sāka pētīt arheologi.
