Fizisko norobežojumu veido žogs un dzeloņstieples, kas izvietotas posmos kopumā 502 kilometru garumā.
""EPSO-G" apvienotā būvnieku komanda pagājušajā nedēļas nogalē izvietoja pēdējos plānotos žoga posmus uz robežas ar Baltkrieviju," teica kompānijas preses pārstāvis Antans Bubnelis.
"Projekta komanda turpina darbu, kas ietver uzturēšanas darbus, nelielu norobežojuma defektu novēršanu, ceļu un būvlaukumu atjaunošanu un projekta dokumentu pārvaldību. Šodien mēs ziņosim par projekta gaitu valdības uzraudzības komisijai," viņš sacīja pirmdien.
Lietuvas un Baltkrievijas robežas kopgarums ir 679 kilometri, no kuriem vairāk nekā 100 kilometrus veido upes un ezeri.
Fiziskā norobežojuma izbūvi Lietuva veic, lai ierobežotu nelegālo migrāciju no Baltkrievijas puses.
No pagājušā gada 3. augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 13 000 reižu. No pagājušā gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4200 nelegālo migrantu.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
