Precīzi nav zināms, cik daudz papildu militārpersonu nosūtītas uz robežu, bet tie ir vairāki simti. Lietuvas amatpersonas pagājušonedēļ izteicās, ka robežas apsardzē varētu iesaistīt 260 karavīru. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks atzina, ka ārkārtas situācijā bruņotie spēki var iesaistīties civilās krīzes risināšanā, un pašlaik esot iestājusies tieši šāda situācija.
Lietuva arī lūgusi Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūrai “Frontex” uz robežu nosūtīt 60 patruļas. Tas ir divreiz vairāk, nekā bija iecerēts lūgt iepriekš.
Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone paziņoja, ka augustā Lietuva robežas stiprināšanai varētu saņemt 10 miljonus eiro.
Jūhansone arīdzan paziņoja, ka migrantu krīzes dēļ Eiropas Savienība varētu pārtraukt vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem. Jūhansone gan piebilda, ka ierobežojumi jāievieš tā, lai nekaitētu parastiem Baltkrievijas iedzīvotājiem.
Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko un virknei viņa režīma amatpersonu jau ir liegta ieceļošana Eiropas Savienības valstīs. Pašlaik sankciju sarakstā ir iekļautas 166 personas.
Pēdējo mēnešu laikā gandrīz 20 reižu palielinājies to cilvēku skaits, kas nelikumīgi šķērso Lietuvas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Lielākoties robežpārkāpēji ir no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm.
Kopš gada sākuma pie Baltkrievijas robežas aizturēti jau gandrīz 1700 robežpārkāpēju.
Lietuva ir pārliecināta, ka migrantu pieplūdumu veicina Baltkrievijā valdošais Aleksandra Lukašenko režīms.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
