Ir 9. maijs un Viļņas centrā tiek atzīmēta Eiropas diena. Uz vienas no ielām ir slēgta satiksme un uzstādītas teltis, kur pārdod dažādu Eiropas valstu ēdienus. Katrā teltī ir citas zemes virtuve. Dienas vidū cilvēku vēl nav daudz. Vien tūristu grupiņas piestāj, lai iedzertu alu.
Spriežot pēc sarunām, daudzi no tūristiem nāk no eirozonas valstīm. Un jau nākamgad viņi par alus kausu, visticamāk, varēs nerēķināties nemainot valūtu.
“Pašreiz mēs esam gandrīz pabeiguši visus sagatavošanās darbus pirms ES Padomē tiks pieņemti svarīgie lēmumi,” saka Lietuvas finanšu ministrs Rimants Sadžus. “Mēs gaidām pēdējo konverģences ziņojumu no EK un Eiropas Centrālās bankas. Mums jau ir Eirostata dati par 2013. gadu. Un tie ir ne tikai labi, bet arī pilnībā atbilst Māstrihtas kritēriju prasībām. Vienīgais, kas vēl ir atlicis, ir izvērtēt, vai mēs spēsim arī ilgtermiņā ievērot Māstrihtas kritērijus,” norādīja Sadžus.
Lai pamatotu eiro ieviešanas nepieciešamību, Lietuvas finanšu ministrs lieto būtībā tos pašus argumentus, ko dzirdējām Latvijā pērn. Proti, dalība Eirozonā ļaus Lietuvai sēdēt pie viena sarunu galda ar lēmumu pieņēmējiem. Lits jau tāpat ir piesaistīts eiro. Pazudīs valūtas maiņas izdevumi un devalvācijas riski. Sadžus arī neslēpj, ka Igaunijas un, jo sevišķi Latvijas dalība eirozonā arī ir būtisks faktors.
“Baltijas valstis vienmēr tika uzskatītas par vienu ekonomisku reģionu. It sevišķi otrpus Atlantijas okeānam. Uz mums nekad nav skatījušies kā uz trim dažādām valstīm, bet gan kā uz vienu ekonomisku reģionu. Un, ja vienā šī reģiona daļā ir eiro, bet citā nav (lai gan valūta ir piesaistīta eiro, tomēr zināms devalvācijas risks pastāv), tad investoriem varētu šī situācija nepatikt. Un es domāju, ka investori labprātāk dosies uz to reģiona daļu, kur ir eiro,” klāsta Sadžus.
Arī „Nordea” bankas galvenais ekonomists Lietuvā Zigimants Maurics saka, ka eiro Lietuvā nākamgad ir gandrīz droša lieta. Turklāt par pārēju uz jauno valūtu sabiedrībā daudz nemaz netiek runāts. To ir aizēnojuši notikumi Ukrainā. “No politiskā viedokļa pašreiz neuzņemt Lietuvu eirozonā būtu ļoti slikts signāls, jo spriedze starp Rietumiem un Austrumiem pieaug,” saka Maurics.
Tomēr dalība eirozonā pārāk bieži tiek uztverta kā pašmērķis un panaceja visām problēmām. Bet būtu jārēķinās, ka konkurence starp Eiropas dienvidiem un Baltiju tikai pieaugs, piebilst „Nordea” galvenais ekonomists Lietuvā.
“Pašreiz mums ir diezgan izšķirīgs laiks. Ja mēs izdarīs pareizi paveiksim pareizas lietas, tad mēs varēsim atkārtot Īrijas vai izaugsmes Somijas scenāriju. Bet, ja nē, tad mums ir ļoti lielas iespējas palikt par tādu pašu valsti, kā Portugāle. Visu cieņu šai valstij, bet viņiem ir ļoti daudz problēmu,” norāda Maurics.
Visbeidzot, sabiedrības noskaņojums pret eiro, līdzīgi kā Latvijā, nav pārāk optimistisks. Valda zināms sentiments un bailes par cenu pieaugumu. Lai gan kvēlākās diskusijas sabiedrībā bija jau pirms gada, kad Latvija pievienojās eiro. Skeptisks pret eiro ir arī komentētājs Artūrs Račs. “Man patīk liti, kā Lietuvas simbols, kā valsts atribūts. Un es vienmēr saku, ka esmu ar mieru maksāt nedaudz vairāk par litu izmantošanu, jo man tie patīk. Gluži tāpat, kā esmu gatavs maksāt veikalā nedaudz vairāk par džinsiem, kas man patīk, nevis pirkt lētākos. Tādēļ, ja būtu referendums, es negarantētu, ka eiro atbalstītāji uzvarētu,” norāda Račs.
Tomēr referenduma par eiro ieviešanu, visticamāk, nebūs. Savukārt cenu zīmes Viļņas veikalos jau pamazām tiek norādītas arī eiro.
