Pekina aizliegumu pamato ar muitas formalitāšu neizpildīšanu, taču patiesais importa aizlieguma iemesls varētu būt Lietuvas valdības lēmums atļaut Taivānas diplomātiskās pārstāvniecības atvēršanu Viļņā. Eiropas Savienība ir vērsusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā ar sūdzību par Ķīnu saistībā ar Pekinas vēršanos pret Lietuvu.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paziņojusi, ka Lietuvas piegādātājus neietekmēšot Ķīnas šīs nedēļas lēmums aizliegt liellopu gaļas, piena produktu un alus importu no Lietuvas, jo lietuviešu uzņēmumi vairs neeksportē savu produkciju uz šo valsti un ir atraduši jaunus tirgus.
Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests apstiprinājis, ka Lietuva kopš pagājušā gada rudens uz Ķīnu vairs neeksportē dzīvnieku izcelsmes produktus, jo uzņēmumi nolēma to nedarīt.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pārliecināts, ka liela daļa no produktiem, kurus Lietuva eksportēja uz Ķīnu, atradīs jaunus noieta tirgus.
Viņš sacīja, ka Ārlietu ministrija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Lietuvas uzņēmumiem atrast jaunus eksporta tirgus.
Landsberģis šonedēļ apmeklēja Austrāliju un Singapūru, lai runātu par Lietuvas ekonomisko attiecību stiprināšanu ar šīm valstīm.
KONTEKSTS:
Kopš Taivānas pārstāvniecības atvēršanas 2021. gada jūlijā Ķīnas un Lietuvas diplomātiskās attiecības ir pasliktinājušās un Lietuvas eksporta preces tiek apturētas uz Ķīnas robežas. Pēc vairākiem politiskiem strīdiem pēdējos divos gados Ķīna ierobežojusi arī Austrālijas eksportu.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis trešdien, 9. februārī, vizītē Kanberā aicinājis līdzīgi domājošas valstis pretoties Ķīnas "ekonomiskajiem spaidiem". Atklājot pirmo Lietuvas vēstniecību Austrālijā, Landsberģis norādīja, ka Lietuva un Austrālija nebūs vienīgās valstis, pret kurām vērsusies Ķīna.
Par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem Lietuvas precēm Eiropas Savienība (ES) iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
