Pie šī brīža attiecībām starp Lietuvu un Ķīnu novedusi notikumu virkne. 2019. gadā Lietuvas izlūkdienesti pirmo reizi identificēja Ķīnas spiegošanas aktivitātes kā draudu nacionālajai drošībai. Tā paša gada augustā Viļnā vairāki simti cilvēku bija sapulcējušies uz atbalsta mītiņu Honkongas demokrātijas aizstāvjiem, kas izvērtās saasinājumos ar Pekinas atbalstītājiem. Pērn Seima vēlēšanās Āzija kļuva par svarīgu tēmu.
Ķīnas eksperts, Viļņas Universitātes asociētais profesors Konstantīns Andrijausks stāstīja: “Jaunā, tagadējā valdība ļoti skaidri norādījusi, ka Lietuvas ārpolitikas virzītājspēks būs vērtības. Gandrīz nekavējoties tas ieguva arī Āzijas šķautni, it īpaši attiecībās ar Ķīnu, un līdz ar to Taivānas jautājumu.”
Atbalsts Taivānai tika iekļauts arī koalīcijas līgumā.
Maijā Lietuva paziņoja par izstāšanos no Ķīnas ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta "17+1".
Vienlaikus pirms pāris nedēļām Taivānā no Lietuvas kā ziedojums tika piegādātas 20 tūkstoši "AstraZeneca" vakcīnas devas – simbolisks draudzības žests pēc tam, kad pērn Taivāna Lietuvai ziedoja sejas maskas. Bet īpaši Ķīnu saniknojuši plāni Lietuvā atvērt Taivānas pārstāvniecību, kuras nosaukumā tiks lietots tieši nosaukums "Taivāna" nevis "Taipeja", kā tas tiek darīts daudzās citās valstīs, lai neaizkaitinātu Pekinu. Tā Taivānu uzskata par savas teritorijas daļu.
Šonedēļ Ķīna paziņoja par sava vēstnieka atsaukšanu no Viļņas, un pieprasīja, lai Lietuva atsauc arī savu.
Ķīnas telekanāla CCTV ziņu diktore Džena Li skaidroja: "Nesen Lietuvas valdība, neievērojot vairākkārtējus Ķīnas paziņojumus par iespējamajām sekām, pavēstīja par lēmumu atļaut Taivānai ar savu vārdu atklāt "pārstāvniecību". Tāds lēmums nopietni apdraud Ķīnas suverenitāti un teritoriālo integritāti un nekaunīgi pārkāpj Ķīnas un Lietuvas diplomātisko attiecību pamatprincipus.”
Lietuva, paužot nožēlu par Ķīnas soli, uzsvēra, ka respektē “vienas Ķīnas principu”, taču vēlas attīstīt saites arī ar Taivānu.
Vienlaikus atsevišķi valdošās partijas politiķi savos izteikumos bija skarbi.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paudis: "Daudzi runāja, ka Ķīna tā vai citādi atbildēs. Piemēram, pirms dažiem gadiem Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs tikās ar Dalailamu. Toreiz Ķīna atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Eiropas Savienībā. Pēc gada viņu atsūtīja atpakaļ. Tādēļ pats par sevi tas nav pārsteidzošs solis.”
Žīgimants Paviļonis, Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs, norādīja: “Pekina, acīmredzot, mūs uzskata par otršķirīgu valsti, kurai jāpaliek zem tās tupeles un jāklausās viņu komunistiskās lekcijas par dažādām jostām un ceļiem, kuras, pēc mūsu aprēķiniem, nemaz nav izdevīgas.
Tirdzniecības deficīts ar Ķīnu pieaug; katrs Lietuvas pilsonis ik gadu no savas kabatas atdod aptuveni 300 eiro komunistu režīmam Ķīnā.”
Opozīcija savukārt ir piesardzīgāka, tās līderis bijušais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernels aicinājis padomāt par sekām: "Par tirgiem un mūsu ekonomiskajām interesēm tur. Jā, Ķīnas investīcijas valstī ir ierobežotas, tās nav atļautas stratēģiskos objektos – ar to viss kārtībā. Bet citādi tam visam būs sekas. Mēs zaudējam diezgan daudzus tirgus, kur mūsu eksports bija diezgan stabils.”
Lietuvas tirdzniecības bilancē Ķīnas vieta nav prominentākā, tādēļ valdība noraida bažas par ekonomisko ietekmi. Taču politiski Pekina cenšas nosūtīt stingru vēstījumu arī citām valstīm, kas varbūt apsver izveidot formālākas attiecības ar Taivānu.
“[Ķīna] ir patiesi pārsteigta par faktu, ka tik maza un attāla valsts ir tiešām gatava spert šo izlēmīgo soli.
Tādēļ [Ķīna] uzskata, ja nekas netiks darīts, tad galu galā kādas citas valstis arī varēt izlemt darīt to pašu. Līdz ar to no Pekinas skatupunkta ir svarīgi vai pat obligāti apturēt šo lietu. Tomēr cik man zināms, Lietuva no tā negrasās atkāpties,” teic Konstantīns Andrijausks.
Atbalstu Lietuvas attiecībām ar Taivānu un Ķīnas rīcības nosodījumu paudušās ASV, taču neapšaubāmi, daudzas valstis pasaulē saskaras ar līdzīgu dilemmu, arī Latvija, tādēļ uzmanīgi sekos līdzi notikumu turpmākajai attīstībai starp Lietuvu, Ķīnu un Taivānu.
Intervija ar Ķīnas ekspertu, Viļņas Universitātes asociēto profesoru Konstantīnu Andrijausku angļu valodā:
